«Meža nozarē ir katastrofa un ar to ir jācīnās, nevis raugoties no pozīcijas — vai valstij tas ir izdevīgi, bet no tā, kā šīs vētras sekas likvidēt pēc iespējas ātrāk ar mazākiem zaudējumiem; jo ilgāk mēs vilcināmies, jo vairāk zaudēsim salīdzinājumā ar zviedriem, kas rosās daudz ātrāk,» secina kokapstrādes SIA Rona direktors Valdis Aunītis. Viņaprāt ne jau pirmo reizi notiek tā, ka tad, kad visvairāk atbalstu vajag, tad ir garas diskusijas, bet tad kad tam vairs nav tāda saimnieciskā efekta, tad tiek piešķirts, ja vispār kaut ko piešķir. «M.Rozem vajadzēja panākt, ka janvārī valdība pēc vētras izsludina ārkārtas situāciju Latvijas mežos un tad nekavējoties vajadzēja iesniegt atbalsta pasākumu paketi, taču tagad, iespējams, vilciens ir aizgājis un nav pārliecības, ka meža nozarei tiks piešķirta kaut vai daļa no tā atbalsta, kādu varēja piešķirt janvārī,» domīgs ir bijušais Meža nozaru arodu biedrības priekšsēdētājs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes loceklis Edmunds Grandavs. Viņam piebalso vairāki uzņēmēji, kuri uzskata, ka valdība nemaz nevēlas piešķirt jebkādu atbalstu meža nozarei vētras seku ātrākai likvidācijai pretēji tam, ko dara Zviedrija, kas ar dažādu atbalsta mehānismu palīdzību — subsīdijas mežizstrādei, koksnes pārvadāšanai (akcīzes nodokļa samazināšana), koksnes uzglabāšanai kokapstrādes uzņēmumos, tos laistot, daļēji vai pilnībā piešķirot nodokļu atlaides, pieverot acis uz vides prasībām koksnes uzglabāšanai, kravas autovilcienu svara ierobežojumiem utt., cenšas panākt ātrāku vētrā cietušo cirsmu izstrādi. Tāpēc tiek uzdots jautājums — kam ir izdevīgi, ka Latvijas valsts nepiešķir atbalstu meža nozarei vētras seku likvidācijā — vietējiem vai viņu konkurentiem ārvalstīs.