Šobrīd augstā PVN likme ir lielākā problēma dārzkopības nozarē.    Īpaši tas jūtams pavasarī, kad tiek realizēti agrie salāti, spināti, kartupeļi un citu dārzeņi. Pašmāju dārzeņu ražotāji uzskata, ka PVN likme jāsamazina līdz 5 % vai sliktākajā gadījumā – līdz 9 %, lai varētu konkurēt ar citās valstīs ražoto preci. Uz PVN diferencēšanu pārtikai no 2014. gada uzstāj arī Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).    Dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte, informējot lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas par nozares turpmāko attīstību, atzina, ka otra būtiska problēma ir fakts, ka ne visiem dārzeņu un augļu tirgotājiem jāmaksā PVN. Šobrīd no tā ir atbrīvoti tirgotāji, kuru gada apgrozījums ir līdz 35 tūkstošiem Ls, bet M. Gailīte rosina aplikt ar PVN «visus pārpirkto augļu un dārzeņu tirgotājus, sākot no viena lata apgrozījuma». Jo šobrīd neviens neuzskaita, cik daudz preces tiek realizēts ielu tirdzniecībā un cik daudz valsts zaudē no neiegūtā PVN.    Kā liecina pašu ražotāju paustais, ielu tirdzniecība ar dārzeņiem un augļiem zeļ un plaukst, taču lielākoties šī produkcija ir importa, kas ietekmē vietējos ražotājus. Eksperte, paužot nozares viedokli, uzsvēra nepieciešamību pēc stingrākām dārzeņu izcelsmes kontrolēm. Jo nereti importa precēm no Polijas tiek nomainīta izcelsmes valsts pret Latviju, uzdodot to kā vietējās izcelsmes, taču PVN netiekot maksāts.   Par šo problēmu jau vairākkārt runājis asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, taču, pēc viņa paustā, pēdējo 20 gadu laikā šis tirgus tā arī nav sakārtots. Pēdējā laikā aktualizējies arī jautājums par programmu Skolas auglis, kur, iespējams, daļai skolu tiek piegādāti Lietuvā audzētie āboli. M. Gailīte teic, ka tas ir viens no darāmajiem darbiem – skaidri definēt ēdināšanas uzņēmumu un piegādātāju savstarpējās attiecības, jo «pēdējos divos gados ēdinātājs ir par daudz savtīgs, jo grib daudz paņemt no zemnieka».