Postpadomju telpā savulaik bija slavens joks par padomju stila biznesu – nozagt kasti degvīna, saturu izliet zemē, tukšo taru nodot, bet iegūto naudu – nodzert... Tieši šis pastāsts nāk prātā, lasot virsrakstus – zaudējot 100 miljonus latu līdzfinansējumu, a/s Pasažieru vilciens (PV) cer uz 10 miljoniem no Kohēzijas fonda. Citiem vārdiem sakot, Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) ir nolēmusi iesūdzēt tiesā gan PV, gan Latvijas valsti par savulaik noslēgtā pasažieru vilcienu ražošanas un apkopes līguma nepildīšanu. Turklāt, visticamāk, Latvija jeb, pareizāk sakot, pilnīgi visi nodokļu maksātāji jebkurā gadījumā paliks zaudētāja lomā. Pirmkārt, jāņem vērā, ka starptautiskajā tiesvedībā, it īpaši gadījumos, kad runa ir par miljonu pietiesāšanu, Latvija ir parādījusi stabilu tendenci zaudēt. Ja tas notiks arī šoreiz, mēs visi «sametīsim» daudzus desmitus miljonus eiro soda naudas veidā CAF un turpināsim pārvietoties ar PSRS gados būvētajām «eļektričkām». Bet par vilcienu ražošanas attīstību Latvijā varētu aizmirst pilnīgi un galīgi. Otrkārt, ir, protams, iespējams, panākt mierizlīgumu ar CAF, taču, visticamāk, tas nozīmētu, ka Latvija piekrīt pildīt jau noslēgto līgumu, taču nu jau šā projekta finansēšanā netiktu izmantota Eiropas nauda.