Eiropas Komisijas iekšlietu un tieslietu komisārs Franko Fratīni norāda, ka pat tām valstīm, kas ieviesušas ierobežojumus pret jauno dalībvalstu darbaspēku, jādod priekšroka strādniekiem no ES dalībvalstīm attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Kopš 23. janvāra Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi, kas dalībvalstīm prasa nodrošināt vienlīdzīgas iespējas piekļuvei darbavietām un pašnodarbināto profesijām kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi uzturas ES, tā dalībvalstu pilsoņiem. Deputāti uzskata, ka situācija ir pretrunā ar ES pamatprincipiem un Pievienošanās līgumu noteikumiem, un ir satraukti par to, ka "veco" dalībvalstu saglabātie ierobežojumi pret ES 2004. gada jaunpienācējām trešo valstu pilsoņiem ES darba tirgū tagad sniedz pat labvēlīgākus noteikumus. Plenārsesijā Strasbūrā 13. martā Eiropas Parlamenta deputāti Eiropas iekšlietu un tieslietu komisāram Franko Fratīni jautāja, kā Komisija gatavojas uz šo situāciju reaģēt. Komisārs norādīja — pat tām valstīm, kas ieviesušas atļautos ierobežojumus pret jauno dalībvalstu darbaspēku, saskaņā ar Pievienošanās līgumiem jādod priekšroka strādniekiem no ES dalībvalstīm attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Jebkurā gadījumā attieksme darba tirgū pret jauno dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo kādā no vecajām dalībvalstīm, nevar būt vairāk ierobežojoša kā pret trešo valstu pārstāvjiem. Darba vietas nedrīkst atvērt trešo valstu pilsoņiem, ja pieeja liegta jebkuras no ES dalībvalstu darbiniekiem. Nesen spēkā stājusies direktīva nav pretrunā ar Pievienošanās līgumiem, tāpēc jauni tiesību akti jāizstrādā nebūtu. Komisārs tomēr piekrita, ka daudzos jautājumos vajadzīga labāka informācija, un apsolīja dalībvalstīm nosūtīt skaidrojošu vēstuli.