Eiropas ātrvilcienu dzelzceļu tīku garums ir apmēram 3 000 km. Eiropas līderis ar 1 500 km un 350 TGV (Train a Grande Vitesse) ātrvilcieniem ir Francija, kurai ir ātra vilciena satiksme starp Parīzi un katru valsts nostūri. Pašlaik franču TGV vilcieni šķērso tikai Šveices robežu, taču ir ieplānota TGV vilcienu satiksme ar Vāciju pie Strasburgas un ar Spāniju virzienā uz Barselonu. Vāciešiem tas ļautu iespēju ērti ceļot uz Vidusjūras pludmalēm. Šajā gadā Vācijā tika atvērta moderna vilcienu satiksme starp Ķelni un Frankfurti. Vilciens šo 177 km attālumu veic 76 minūtēs. Ātrvilcieni kursē starp Berlīni un Diseldorfu un virzienā no Ķīles uz Garmiša-Partenkirhenu. Vācijas ICE vilcieni brauc arī uz Amsterdamu, Vīni, Bāzeli un Cīrihi. Štutgarti ar Milānu savieno speciāls ātrvilciens “Pendelino”. Itālijā ātrvilciens ETR500 savieno Milānu ar Romu un Neapoli. Kopš 1996. gada starp Vāciju, Beļģiju un Franciju kursē ātrvilciens “Thalys”, kurš savieno Parīzi, Briseli un Ķelni. 1994. gadā atklātais Lamanša tunelis ļauj “Eurostar” mazāk kā trijās stundās savienot Briseli vai Parīzi ar Londonu. Spānijā plāno modernizēt dzelzceļa līniju starp Barselonu un Madridi, lai šo 630 km garo posmu varētu pievarēt 2 stundās. Pašlaik vilciens “Euromed” starp Barcelonu un Valensiju 388 km garo posmu veic mazliet ilgāk nekā 1 stundā. Ātrvilciens AVE (Alta Velocidad Espanola) starp Madridi un Sevilju kursē 472 km garajā posmā bez kavējumiem, jo dzelzceļa stacijās ir noteikums – ja vilciens kavējas ilgāk par 5 minūtēm, pasažieris drīkst braukt par velti. Avots: Handelsblatt