Vācijas parlamentā apstiprinātie Spānijas banku glābšanas pasākumi izskatījās kā gaisma eiro zonas tuneļa galā, ļaujot kursam pacelties līdz par 1.2280 pret dolāru. Tomēr, tiklīdz Valensijas reģiona vadība iesniedza pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai, valūtas tirgu pārņēma bailes, ka Spānijai būs nepieciešama jau plašāka mēroga palīdzība. Šīs ziņas lika Spānijas obligāciju ienesīgumam pārsniegt 7% atzīmi, galu galā liekot eiro vērtībai nokristies līdz divu gadu zemākajam rādītājam – 1.2143. Tomēr ļaunākais vēl bija priekšā – pirmdien ar līdzīgu lūgumu pēc palīdzības vērsās Mursijas reģiona vadītāji, kas eiro kursam lika sasniegt jaunu rekordu – 1.2068. Daļa investoru cerības saistīja ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sarunām ar Grieķijas valdību, tomēr tās nevainagojās panākumiem. Kā jau tika gaidīts, Grieķija nespēj atmaksāt savu aizdevumu, kas novedīs līdz vēl vienai parādu restrukturizācijai. Finanšu speciālisti ir norūpējušies, ka atkopšanās process neiet pareizajā virzienā un saspīlējums var kļūt vēl lielāks. Lai arī lielāko daļu mediju uzmanības bija pārņēmusi Spānija un tās bankas, Eiropas valstsvīru komentāri par Grieķiju atgādina, ka eiro zonas finanšu problēmas vēl ir tālu no atrisinājuma. Eiro valūtas vērtība turpināja kristies ne tikai pret ASV dolāru (1.2041 zemākajā punktā), bet arī pret Japānas jēnu, sasniedzot pusgada zemāko punktu – 94.16.