Hansabankas analītiķu gatavotais 2005. gada otrā pusgada Baltijas makroekonomikas apskats norāda, ka Latvija pērn visticamāk uzrādījusi augstāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs ar 10.5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu pret Igaunijas 9.5% un Lietuvas 7.3%. Arī šogad tiek prognozēta būtiska IKP izaugsme – 8% līmenī. Attīstības pamatā ir spēcīgs eksporta pieaugums, veiksmīga uzņēmēju darbība un Eiropas fondu naudas ieplūšana ekonomikā, bet galvenais noteicošais izaugsmes faktors ir mājsaimniecību patēriņš. „Latvijas ekonomikas galvenā raksturiezīme šobrīd ir pozitīvs mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojums. Latvijas iedzīvotāji šobrīd bauda strauju dzīves līmeņa uzlabošanos un gūst arvien stabilāku pārliecību par rītdienu, kas izskaidro būtisku patēriņa pieaugumu. Tostarp Latvijā arvien vairāk ir veiksmīgi strādājošu uzņēmēmumu, kuri sasniedz ievērojamu peļņu no darbības gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos,“ saka Ingrīda Blūma, Hansabankas valdes priekšsēdētāja. 2005. gadā mazumtirdzniecība saglabāja izaugsmes tempu virs 20%, bet visstraujāk pieauga pārdošanas apjomi nepārtikas preču segmentā. Savukārt uzplaukums nekustamā īpašuma tirgū iet roku rokā ar ilgtermiņa lietošanas preču noietu, secināts Hansabankas analītiķu apskatā. Mājsaimniecību pozitīvo noskaņojumu izskaidro arī darba algu pieaugums – pērn Latvijā algas auga par 16 – 17%, kas, ņemot vērā inflāciju, ir aptuveni 10% reālā pieauguma. Būtisks patēriņu veicinošs un līdz šim neierasts faktors ir pieaugoša pirktspēja laukos, kas lielā mērā izskaidrojama ar Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu ieplūšanu. Arī 2006. gadā mājsaimniecību pirktspēju veicinās salīdzinoši lēti kredītresursi, kuru procentu likmes pieaugs nedaudz un pakāpeniski. Patēriņu tomēr veicina ne tikai pozitīvs noskaņojums, bet arī inflācijas gaidas, kas daudziem liek izšķirties labāk šodien iztērēt, nekā rīt zaudēt. Eiro ieviešanu paredzētajā laikā (2008. gadā) apdraud inflācijas kritērija neizpildīšana. Kritēriji paredz, ka 12 mēnešu vidējais saskaņotais patēriņa cenu indekss nedrīkst pārsniegt par vairāk kā 1.5 procentpunktiem triju inflācijas ziņā veiksmīgāko dalībvalstu vidējo inflācijas rādītāju. Decembrī, piem.m, šis rādītājs tika aprēķināts, balstoties uz Somijas (0.8% inflācija), Zviedrijas (0.8%) un Nīderlandes (1.5%) rādītājiem, kas tātad veido atbilstības kritēriju 2.5% līmenī. Šim inflācijas mērījuma kritērijam gan būtu jāpieaug līdz aptuveni 2.8 – 2.9% 2007. gadā, mainoties ES valstu ekonomiskajai situācijai. Tomēr Hansabankas analītiķi šim laikam Latvijā prognozē inflāciju 4.5% līmenī, labākajā gadījumā 4%. Latvijai no Baltijas valstīm būs visgrūtāk sasniegt šā kritērija izpildi, lai arī Igaunijai un Lietuvai inflācija apdraud eiro ieviešanu. Šajās valstīs tomēr mērķa kritērija un prognožu atšķirība nav tik liela. Latvija eiro ieviešanas inflācijas kritēriju izpildīs tikai kādas lielas veiksmes gadījumā, secina Hansabankas analītiķi.