«Šā gada pavasarī, uz Zviedriju saskaņā ar agrāk noslēgto vienošanos piegādāsim 0.6 miljonus egļu stādu,» stāsta Latvijā lielākā koku stādu audzētāja valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns. Viņš norādīja, ka šīs piegādes nekādi neietekmēs egļu stādu pieejamību Latvijā un vēl jo vairāk neradīs to deficītu. «Pretēji pēdējā laikā dzirdētām bažām par koku stādu deficītu, LVM joprojām stādīšanai 2006. gada pavasarī ir nepārdoti stādi un mežu īpašnieki un apsaimniekotāji tos joprojām var iegādāties,» uzsver G. Grandāns. Viņš gan nekonkretizēja, cik daudz joprojām — marta sākumā — teju vai pusotru mēnesi pirms mežu stādīšanas — vēl ir nepasūtītu stādu daudzums, vien norādīja, ka pietikšot visiem. G. Grandāns arī norāda, ka pēdējos gados Latvijā mežu atjaunošana nenotiek tikai stādot vai sējot, kā savulaik padomju laikos, bet piemērotos augsnes apstākļos meža apsaimniekotāji izvēlas arī dabisko atjaunošanu Vienlaikus G.Grandāns aicina tomēr labāk izvēlēties stādīšanu, jo visi «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavās audzētie priežu stādi un lielākā daļa egļu stādu ir audzēti no selekcionēta sēklu materiāla un atbilst kategorijai «uzlabots». «Šādi stādi meža apsaimniekotājam nākotnē ļauj cerēt uz līdz pat 20% lielāku cērtamās koksnes apjomu un būtisku tās kvalitātes uzlabojumu, turklāt selekcionēta mežaudze arī ciršanas vecumu sasniedz līdz pat desmit gadus ātrāk,» skaidro G. Grandāns. Savu teikto viņš pamato ar to, ka par to liecina mežzinātnes institūta Silava apmēram 30 gadu pētījumu rezultāti par meža sēklu plantāciju pēcnācēju augšanas gaitu. G. Grandāns gan atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, vai citas kokaudzētavas iecerējušas koku stādus piegādāt Zviedrijai vētrā izpostīto mežu atjaunošanai. Latvijas lielākais stādaudzētājs valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» šajā sezonā realizācijai izaudzēts 36 milj. stādu. Latvijā izaudzētie koku stādi var būt tieši tāda pati eksportprece kā koksne un tās izstrādājumi, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, turklāt stādu audzēšanas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Skandināvijas valstīs.