ES struktūrfondu apguvē tuvojas «ekvators», taču iepriekšējos gados iekavētais ar noteikumu apstiprināšanu, kā arī smagnējā procedūra rada bažas par to, ka daļa «dāvātās» naudas var iet secen Latvijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Ministru kabinetā ik mēnesi tiek uzklausīta informācija par ES struktūrfondu īstenošanas gaitu. Finanšu ministrija, skatot operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, konstatējusi ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Proti, līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu aploksnes, t.i., tie noslēgti par 1,9 miljardiem eiro jeb 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 mlj. eiro - 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlijā 22 mlj. eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.