«Tas, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvirza kritērijus ES līdzfinansējuma saņemšanai, ir apsveicami, jo vairs netiek kultivēta kāda čomu būšana, kā tas varbūt notika ar G - 24 kredītu izsniegšanu,» secina A. Brūvelis. Gan viņš, gan arī citi uzņēmēji atzina, ka būtiskākais jautājums, izvirzot kritērijus ir kādu mērķi ar tiem vēlas sasniegt — sašaurināt vai paplašināt potenciālo pretendentu (un kurās jomās) loku uz ES līdzfiansējumu. Tajā paša laikā nav ietverts kritērijs, kurš ļautu vērtēt uzņēmuma vadības prasmi saimniekot, tāpēc, pēc A. Brūveļa domām, šos kritērijus vajadzētu papildināt ar pretendenta pēdējo trīs gadu finansiālās darbības analīzi. «Pretējā gadījumā var būt situācija, kad formāli visiem ES līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem atbilst uzņēmums ar 20 Ls lielu apgrozījumu un 1 Ls lielu peļņu, kā to rada arī veiktā analīze,» uzsver A. Brūvelis. Pēc citu uzņēmēju domām, būtu jānosaka, ka eksportspējīgās produkcijas ražotājiem ir prioritāte šī līdzfinansējuma saņemšanā. Taču ņemot verā, cik un kādi ir Latvijas resursi, nevajadzētu pārforsēt ES naudas pieškiršanu projektiem, kuri varētu pārdalīt esošo tirgu sev par labu, bet vairāk arī neko,» norāda A. Brūvelis. Tāpat ir jādomā, kuros reģionos ko atbalstīt, kaut arī pēc A. Brūveļa un citu uzņēmēju domām vispirms vajadzētu valstij sakārtot infrastruktūru it īpaši ceļus. Db jau rakstīja, ka asociācijas Latvijas koks un asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers, vērtējot šos kritērijus, atzina, ka nosacījumi ES līdzfinansējuma saņemšanai ir samērā bargi un tos izpildīt varēs nebūt ne visi ES nauda gribētāji.