Valdības sēdē akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā». Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos esošo prasību pārkāpšanu patērētāju kreditēšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, izpārdošanā vai cenu pazemināšanā, par uzraudzības institūcijas lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, kā arī par distances līgumu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un viltotu preču pārdošanu vai piedāvāšanu. Likumprojekts arī papildus paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās obligātās informācijas neiekļaušanu ar patērētāju noslēgtajā līgumā, kas ļaus administratīvi sodīt personas, kas ar patērētāju noslēgtajā līgumā par dzīvošanai paredzētās ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku un līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas, nebūs ietvērušas normatīvajos aktos noteikto informāciju. Likumprojekts paredz lielāku atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, kā arī diferencē atbildību fiziskajām un juridiskajām personām. Atsevišķos pantos palielināts piemērojamo naudas sodu lielums, kā arī atcelts naudas soda minimālais apjoms, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem varētu uzlikt tiem samērīgu administratīvo sodu. Likumprojekts precizē APK lietotos terminus atbilstoši Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atsakoties no termina «kvalitāte» lietošanas, nosakot, ka precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Likumprojekts novērš APK normu un uzraudzības iestāžu dublēšanos 149.2 un 166.15 pantā, kā rezultātā administratīvos sodus par telekomunikāciju līdzekļu realizāciju bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem turpmāk varēs uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.