Cerot uz normālu ekonomisko saišu atjaunošanos ar Krieviju, Gulbene plāno atkal kļūt par Austrumlatvijai būtisku tranzīta mezglu. «Neraugoties uz dzelzceļa līnijas Ieriķi — Gulbene — Pitalova slēgšanu, Gulbene joprojām ir viens no lielākajiem dzelzceļa mezgliem Vidzemē. Ģeogrāfiski atrodamies krustpunktā starp Pleskavas apgabalu Krievijā un Rīgu. Te joprojām ir reģionā lielākā dzelzceļa stacija un mehāniskās darbnīcas. Jau pagājušā gadsimta sākumā šī līnija deva nozīmīgu grūdienu pilsētas attīstībā, tādēļ tas ir jāizmanto atkal. Tas ir ceļš kokmateriālu, naftas produktu, celtniecības materiālu, lauksaimniecības produktu un citu kravu tranzīta plūsmai. Šobrīd no Gulbenes uz Rīgu caur Pļaviņām iet platsliežu dzelzceļš, uz Alūksni — šaursliežu bānītis,» klāsta Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, piebilsdams, ka pēc viņa domām ne tikai Gulbenei, bet visai Latvijas austrumu daļai — arī Balviem, Alūksnei, Madonai — pavērsies attīstības iespējas reizā ar ekonomisko attiecību normalizēšanos ar Krieviju. Jūnijā Gulbenes rajona padome ar Pleskavas apgabala administrāciju ir noslēgusi ekonomiskās sadarbības līgumu, par ko Db jau vēstīja 22.06.2004. Līguma mērķis ir attīstīt biznesa kontaktus starp abu rajonu uzņēmējiem, risināt robežšķērsošanas jautājumus, kā arī sadarboties izglītības, kultūras un mediju jomā.