Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, atsaucoties uz BBCRussian.com informē, ka hakeru banda no Krievijas pieprasījusi 30 tūkstošus dolāru apmaiņā par kiberuzbrukuma pārtraukšanu britu komerciālajam web saitam Bluesq.com. Pirms tam vietne tika pakļauta bombardēšanai ar tūkstošiem un tūkstošiem elektronisko pieprasījumu no visdažādākajiem punktiem pasaulē. "Spiediens ir ļoti stingrs: biznesam ir veikts uzbrukums, - situāciju skaidro Pīters Pedersens, kompānijas Bluesq tehnologs. - Apgrozījums tiek bremzēts, un gala rezultātā tas var ļoti nopietni ietekmēt mūsu darbību". Tomēr kompānija atteicās maksāt un par notikušo informēja Lielbritānijas policijas īpašu apakšnodaļu, kas nodarbojas ar noziegumiem augsto tehnoloģiju jomā. Tai izdevās noskaidrot, ka masveida uzbrukums tiek koordinēts no Krievijas; Krievijas varas iestādes pēc britu kolēģu lūguma jau ir arestējušas aizdomās turamos. Tādā veidā, uzbrukums BlueSq tika atvairīts, taču, pēc policijas ekspertu domām, līdzīgi kiberuzbrukumi kopumā britu biznesam gadā izmaksā 2,4 miljardus sterliņu mārciņu (4,5 miljardus dolāru), un aiz daudziem no tiem stāv organizēti grupējumi. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka daudzi Apvienotās karalistes iedzīvotāji šodien ne tikai dzīvo, bet arī strādā tiešsaistes režīmā. Lētā platjoslas interneta izplatība ir novedusi pie tā, ka tīklā notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet arī bankas operācijas – gan privātas, gan arī korporatīvas. Tikai 2004. gadā vien Lielbritānijas iedzīvotāji internetā ir izdarījuši pirkumus par kopējo summu 14,5 miljardi mārciņu (vairāk nekā 25 miljardiem dolāru), un šī nauda, neapšaubāmi, ir visai kārdinošs mērķis krāpniekiem. Tikai kredītkaršu datu zādzības vien bankām un apdrošinātājiem izmaksā pusmiljardu mārciņu gadā. Bankas cer, ka tagad ieviešamās kartītes ar iebūvētajām mikroshēmām uzlabos lietu stāvokli šajā jomā, tomēr atzīst: noziedznieki arī nestāv uz vietas. "Ja čipu tehnoloģija viņu darbībai nodarīs lielu triecienu, viņi meklēs jaunus ceļus, - saka Sandra Kvinna no britu Maksāšanas pakalpojumu asociācijas (APACS). - Par to var nešaubīties". Trauksmaina situācija Vietējās padomes darbinieks no Skotijas pilsētas Glāzgovas Bils Timonī nenozaudēja savu bankas karti, taču ļaundari pacentās iztērēt 2 tūkstošus sterliņu mārciņu no viņa konta bez viņa ziņas. "Tas, bez šaubām, satrauc; ja kas tāds notika ar mani – bet es esmu pietiekami uzmanīgs cilvēks – tas nozīmē, ka tas var notikt ar jebkuru", - viņš sacīja. Tas, kā tieši viņš tika aplaupīts, Timonī paliek mīkla, par cik laupīšana tika veikta caur internetu. Viena no daudzajām tehnoloģijām, kuru krāpnieki izmanto, lai iegūtu godīgo maksātāju bankas datus, ieguvusi nosaukumu datorkrāpniecība (phishing). Cilvēks saņem elektronisko vēstuli, kura izskatās tā, it kā to būtu sūtījusi banka, kuras klients ir adresāts. Vēstulē ir sacīts kaut kas līdzīgs kā "mēs modificējam mūsu rēķinu elektroniskās drošības sistēmu, tādēļ, lūdzu, ziņojiet mums savu lietotāja vārdu, paroli un PIN kodu". Uz šo āķi uzķeras daudzi tūkstoši, taču tālu ne visi, un noziedznieki izgudro vairāk izsmalcinātus krāpniecības veidus. Viens no tiem – elektroniskā surogātpasta sūtīšana, kas inficē mājas datorus: daži vīrusi dod iespēju noziedzniekiem izsekot katram uzsitienam klaviatūras taustiņiem – un tādā veidā iegūt viņam nepieciešamos datus. 8 tūkstošu zaudējums Džonam Vortingtonam ir pašam savs neliels bizness: viņš ražo speciālas signālierīces tiem, kuri baidās kļūt par izvarošanas upuriem. Nesen no viņa bankas rēķina pazuda 8 tūkstoši mārciņu, kaut arī visu informāciju – tādu kā lietotāja vārds un paroles – viņš vienmēr tur pie sevis. Problēma, kā saka speciālisti, slēpjas tajā, cik nopietni cilvēks izturas pret sava datora aizsardzību pret ielaušanos no ārpuses. Šajā gadījumā runa ir par programmām - ugunsmūriem un antivīrusiem. Pēc APACS datiem, 14% lietotāju Lielbritānijā nav aktīva ugunsmūra, bet 25% sen nav atjaun
