Pārtikas un veterinārais dienests karstajā laikā aicina iedzīvotājus, dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jūtīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi. Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums. Lauksaimniecības dzīvnieki karstajā laikā pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kad tiem ir iespējams saņemt saules dūrienu, kā arī transportēšanas laikā, kad iespējams karstuma dūriens. Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie lielveikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ievērojot ļoti mazo sviedru dziedzeru skaitu, liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem līdz ar to organisms netiek dzesēts. „Mums ir izglītoti dzīvnieku īpašnieki, zemnieki, kuri rūpējas par saviem dzīvniekiem un zina, kā rīkoties karstajā laikā dienas vidū. Aicinu mazo dzīvnieku saimniekus būt uzmanīgākiem un dodoties iepirkties, neatstāt dzīvnieku uz vairākām stundām aizslēgtā mašīnā pie lielveikaliem. Karstajā laikā domāsim ne tikai par savu, bet arī par dzīvnieku labsajūtu, jo viņi jau par to mums pastāstīt nevar”, aicina dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Pārtikas un veterinārais dienests aicina: • Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts! • Dodiet visiem dzīvniekiem – gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu. • Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā. • Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti. • Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet dzīvniekiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli. • Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet. • Ja Jūsu mīļdzīvnieki – suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannasistabā uz flīžu grīdas. • Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai ir voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no saules būdā vai nojumē. Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griežaties pēc palīdzības pie veterinārārsta.