Tā kā Igaunijā kokzāģētavām pilnībā nav iespējas iegūt nepieciešamos apaļkoksnes resursus no Igaunijas mežiem, kā arī pastāv problēmas tos iegūt Krievijā, tāpēc resursi tiek meklēti Latvijā, kas vēl vairāk paceļ baļķu cenas. Arī valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži aktivitātes saistībā ar apaļkoku sortimentu izsolēm ir cēlušas baļķu cenas vēl nebijušos augstumos. pēc kokmateriālu tirdzniecības SIA Hansa Silvesters direktors un kokzāģētavas SIA Riika Wood meža resursu direktora M. Liopas teiktā baļķu cenas teju vai sasniegs Skandināvijas līmeni vai pat pārsniegs to, taču ilgstoši tā nevar turpināties, jo kokrūpniekiem aug arī izmaksas, piemēram, degvielas, palielinās vides un darba aizsardzības prasības, tiek pacelta minimālā alga, ieviesta jauna — uzņēmējdarbības riska — nodeva, utt., taču realizējamās produkcijas cenas nebūt neaug. Vienīgā iespēja celt izstrādājuma cenu ir pievienot augstāku vērtību un pārdot dārgāku preci, skaidro M. Liopa. Turklāt jāņem vērā, ka lielākajai daļai kokrūpnieku aizmugurē nav bagātā tēvoča, kuram ir neierobežoti apgrozāmo līdzekļu resursi, lai varētu izturēt šo nežēlīgo sacīksti, tādēļ daudziem no tās, visticamāk, būs jāizstājas. Prognozes, pēc M. Liopas un citu aptaujāto uzņēmēju teiktā, ir nepateicīga lieta, tomēr viņaprāt ilgstoši šāds baļķu cenu līmenis pastāvēt nevarēs. Jārēķinās ar to, ka daudzām zāģētavām, ja nav baļķu, tad visticamāk tās arī nevar pastāvēt un atdot šajās razotnēs ieguldītos kredītus.