Paklupšana un infarkts ir biežākie nāves cēloņi ceļojot. Ceļotāji nenovērtē sirds problēmas, kā arī karstumu, skaidro Vācu Alpu Apvienības apmācības vadītājs Karls Šrags. Pēc Alpu Apvienības statistikas datiem 2003. gada karstajā vasarā sirds un asinsrites izraisītās problēmas bija vainojamas vairāk kā pusē nāvējošo negadījumu, ceļojot kājām. Ja karstās dienās ceļotāji tomēr vēlās doties kalnos, vajadzētu sākt ceļu agri no rīta. Viegls apģērbs pasargās no pārkaršanas un ar to saistītajām asinsrites problēmām. Tāpat ceļotājam būtu daudz jālieto šķidrums, jo šķidruma zudums noved pie pārguruma. Tiem, kuri ilgāku laiku nav nodarbojušies ar sportu, pirms smagām fiziskām slodzēm būtu jāpārbauda sava veselība pie ārsta. Tikpat bīstami ceļojot kalnos ir paklupt. Klupieni ir biežākie nāves izraisītāji. Iespējams, ka arī šeit īstenais negadījuma izraisītājs ir bijusi sirdslēkme vai asinsrites problēmas. Tomēr ļoti bieži tieši iesācēji nokrīt no kalna, jo ir paklupuši. Šajā gadījumā augstumam nav nozīmes, jo arī nelielā augstumā kritieni ir tikpat bīstami kā 2000 metros.