Datornoziedzība iegūst organizētas formas. Vientuļo uzlidotāju laiks ir pagājis un ir pienācis īstas kibermafijas parādīšanās brīdis. Tā apgalvo pulkvedis Umberto Rappeto, Finansu gvardes nodaļas cīņai ar tehniskiem noziegumiem priekšnieks, uzstājoties Infosecurity and Storage Expo izstādē Milānā, kas noritēja no 9. līdz 11. februārim, informē Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab. Savā uzstāšanās runā virsnieks uzmanību pievērsa aizvien lielāku satraukumu izraisošajam kibernoziedzības izplatīšanās fenomenam. Šai problēmai ir veltīts arī neatkarīgais pētījums, kas tika veikts pēc McAfee ražotāja uz Eiropas nodaļas pasūtījuma, ko veica doktors Pīters Trokslers, informācijas drošības jomas eksperts, autoritatīvs kriminologs un pētnieks no Federālā tehnoloģiskā institūta Cīrihē. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kibernoziegumus šodien izdara īstas noziedzīgas struktūras, kuras aprūpē vēsturiskas noziedzīgas apvienības, tādas kā itāļu mafija. Daudz ērtāk ir veikt tādus klasiskus noziegumus kā zādzības, izspiešanas, krāpniecību un naudas atmazgāšanu, izmantojot, piemēram, datortīklu ievainojamību. Trokslera ziņojumā akcents tiek likts uz tādiem jauniem fenomeniem kā „bot-net”, bērnu darbaspēka izmantošana un krāpniecība. „Bot-net” – tīkli, kas sastāv no desmitiem tūkstošu personālo datoru, pie tam lietotāji reizēm pat nenojauš par šādu līdzīgu tīklu esamību. Kibernoziedznieku grupas izmanto datoru, kurš žargonā tiek dēvēts par „zombiju”, kā placdarmu uzbrukumiem pret uzņēmumu datoru tīkliem. Atmaskošanas gadījumā „zombija” īpašnieks riskē, ka pret viņu tiks sākta kriminālvajāšana. Pēc Šveices pētījuma datiem, datoru algotņu grupas piedāvā savus tīklus noziedzīgajām organizācijām par 150 eiro stundā. Vēl viens fenomens, vēl tuvāks mafijas metodēm: „script kiddies”, jauni datoru talanti. Viņiem maksā simtiem eiro stundā par viņu pakalpojumiem, bet no otras puses, organizācijai, kura tiem maksā, ir garantēta imunitāte pret kriminālvajāšanu – kā gadījumā ar narkotirgoņiem, kuri izmanto mazgadīgus izplatītājus. Visbeidzot, aizvien lielāku izplatību iegūst akcionārās krāpniecības fenomens. Šajā gadījumā organizētā noziedzība caur internetā cirkulējošo privāto saraksti ietekmē uzņēmuma darbību, pērkot un pārdodot akcijas vajadzīgajā laikā. Ziņojumā tiek sniegts piemērs ar Concorde America. Pēc dažām ziņām, kuras cirkulēja internetā, 2004. gada 28. jūlijā uzņēmums paziņoja par 200 tūkstošu darbinieku komplektēšanu uzņēmumam Spānijā. Šī informācija noveda pie tā, ka Concorde akcijas pieauga cenā no 3,10 dolāriem līdz 5,38, bet vēlāk arī līdz 6,69 dolāriem. Bija nepieciešamas veselas 15 dienas, lai kompānija izdarītu oficiālu atsaukumu un akciju cena samazinājās gandrīz līdz 2 dolāriem. Palermo policija izmeklēšanas darbību gaitā atklāja faktus par akcionāro krāpniecību 474 miljonu eiro apjomā, kurā bija iesaistīta mafijas netīrā nauda un likumīgie ienākumi, kas saistīti ar dažu uzņēmumu akciju kotēšanu.