Pēc Eiropas Komisijas datiem Austrumeiropā iedzīvotājiem internets ir mazāk pieejams kā Rietumeiropā. Viens no galvenajiem iemesliem ir tieši telekomunikāciju izmaksas. Lai gan datoru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis, taču vēl joprojām Austrumeiropa nesasniedz Rietumeiropas vidējos rādītājus, proti, 36 datori uz 100 iedzīvotājiem. Polijā šis rādītājs atbilst tikai 13 datoriem uz 100 iedzīvotājiem. Vislabākā situācija no jaunajām Eiropas Savienības valstīm datoru skaita ziņā uz 100 iedzīvotājiem ir Maltai, Kiprai un Slovēnijai. Tikai 13% 10 jauno dalībvalstu interneta lietotāju izmanto DSL pieslēgumu. Eiropas Komisija uzskata, ka būtiskākie priekšnoteikumi interneta sakaru attīstībai ir datoru cenas un telekomunikāciju izmaksas lietotājam. Piemēram, datora iegādei Lietuvā ir jāatdod 366% no mēneša vidējās darba algas valstī, Latvijā – 204% un Igaunijā 184%. Daudz izdevīgākā situācijā ir Maltas un Kipras iedzīvotāji, kur datora izmaksas sastāda attiecīgi tikai 47% un 59% no vidējas darba algas valstī. Citās jaunajās ES dalībvalstīs šis skaitlis ir būtiski lielāks, piemēram, Polijā 83%, Slovēnijā 86%, Ungārijā 125%, Čehijā 146% un Slovākijā 164%. Būtisku loma ir arī interneta izmaksām, kur visizdevīgākie tarifi ir Kiprai un Maltai. Interneta izmaksa 20 stundu lietošanai šajās valstīs nesastāda 1% no mēneša vidējas darba algas valstī. Piemēram, Kiprā 20 stundas internetā izmaksā tikai 0,8%, bet Maltā 0,9%. Citās valstīs iedzīvotājiem ir jārēķinās ar lielākiem izdevumiem: Slovēnijā 2,4%, Čehijā 5,5%, Igaunijā 6,8%, Ungārijā 10,8%, Lietuvā 13,3%, Latvijā 13,8%, Slovākijā 15% un Polijā 20,5%. ES visas mācību iestādes pamatizglītības iegūšanai ir jānodrošina ar datorzinību mācību priekšmetu. Šajā kategorijā vissliktākie rādītāji ir Polijai un Lietuvai, piemēram, Polijā uz 100 skolēniem pamatskolā ir tikai 3 datori, bet vidusskolās tikai četri. Interneta lietošana tiek saistīta galvenokārt ar informācijas meklēšanu un izklaidi, piemēram, Polijā 80% interneta lietotāju izmanto galvenokārt informācijas iegūšanai, 47% izklaidei un 18% savu naudu pārvalda ar interneta bankas starpniecību. 2003. gadā 56% Polijas interneta lietotāju interesējās par produktiem e-veikalos, taču reālus pirkumus veica tikai 18%. Avots: Eiropa.lv