Paaugstināta uzmanība drošības jautājumiem, izgudrojot internetu, būtu novērsusi daudzas šodienas problēmas, taču nav izslēgts, ka "vispasaules tīmekļa" tad vienkārši nebūtu, uzskata viens no tā "tēviem" Roberts Kāns informē Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, Viņš BBC programmā Click Online paziņojis, ka pašos interneta sākumos Kāns, toreiz būdams Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta docents, bija paņēmis atvaļinājumu, lai sakārtotu savu tīkla teoriju. "Mēs toreiz nodarbojāmies ar principiem, kāds izskatīsies tīkls", - stāsta Kāns. Sākotnēji runa gāja par eksperimentālo datu izstrādni, lai apstiprinātu teoriju, taču pēc tam noskaidrojās, ka valdības aģentūra, kuras tagadējais nosaukums ir Darpa (Defence Advance Research Projects Agency) izstrādā datortīkla uzbūvēšanas programmu ASV. Toreiz daudziem likās, ka diezin vai šo teoriju izdosies ieviest dzīvē, atceras Kāns. Pēc viņa vārdiem, "tajā it kā nebija īpašu biznesa iespēju, un arī datoru toreiz bija pamaz". "Tomēr man tas likās interesanti, un es radīju Arpanet – pirmā datortīkla - dizainu", - stāsta viens no Interneta radītājiem. Jau aģentūrā Darpa Kāns nodarbojās ar vēl divu tīklu – satelītu un šūnu tīkla mobilajiem telefoniem uz radiostaciju bāzes, radīšanu. Toreiz uzdevums izskatījās salīdzinoši vienkāršs: ir tīkli, taču tos vajag saistīt kopā un jāpiespiež ierīces sadarboties. Tas arī bija Interneta aizsākums: tīklu sasvstarpējo sasaisti Kāns toreiz nosauca par "interenttingu". Izmantot kopīgi Viņš pievērš uzmanību tam, ka "datori savā starpā nesazinās pastāvīgi, bet pārsūtot datu paketes, un tāpēc šajā gadījumā radīt atsevišķus kontūrus ir maz efektīvi, tāpat kā ceļu, kas tiktu uzbūvēts no Ņujorkas līdz Losandželosai vienai automašīnai". Tāpēc ideja bija izmantot šos kontūrus, lai pārraidītu informācijas devas. Tas bija interesants uzdevums, bija nepieciešams izgudrot to, ko tagad sauc par maršrutizatoru un kas nosaka informācijas virzību tīklā. Tika izstrādāts TCP-protokols, kurā tika ieguldīti dažādi ziņojumu veidi un kurš risināja gala ierīču problēmas, sakārtoja informāciju, novērsa kļūdas, bija spējīgs nosūtīt informāciju vēlreiz, ja tā nesasniedza mērķi, atbrīvojās no atkārtojumiem, sakārtoja nesakārtotu ienākušo informāciju. "Mums izdevās sasniegt ievērojamus panākumus", - atzīmē Kāns. Drošības jautājumi Kas attiecas uz drošības jautājumiem, tādām problēmām kā vīrusi, viltošana vai identifikatora zādzība, sākumā tam netika pievērsta liela uzmanība. Ja būtu noticis savādāk, Internets tagad būtu labāks – vai arī tā nebūtu vispār. "Mums jautā, kāpēc ar drošību nenodarbojās jau pašā sākumā. Mēs nedomājām par vīrusiem, par cik mums bija darīšana ar pētnieku grupu, kurā bija "biedriskas" attiecības", - saka Kāns. "Mēs bijām draugi un kolēģi, un sistēmām nebija nekādas aizsardzības", - viņš atzīmē. Tikai daudz vēlāk, kas Internets kļuva daudz plašāk izplatīts, šiem jautājumiem sāka pievērst uzmanību. Mēs nedomājām par tādām bīstamībām, kaut arī, laikam, vajadzēja, - tagad uzskata Kāns. Taču tādā gadījumā projekta attīstība būtu apdraudēta. Pēc Kāna vārdiem, "viss laiks aizgāja tam, lai pārliecinātu cilvēkus atļaut mums izmantot drošu tehnoloģiju pie tam, ka mums nebija pat neaizsargātas tehnoloģijas". Toreiz lieta nebūtu izkustējusies no nulles punkta, viņš uzskata.