Eiropas Parlamentā 14. februārī notika debates pirms ilgi gaidītā balsojuma par Pakalpojumu direktīvu, kam jāatvieglo ES uzņēmēju iespējas brīvi sniegt pakalpojumus visā ES. Parlamenta lielākās frakcijas PPE-DE un PSE vēlas direktīvu pieņemt pēc iespējas ātrāk, tomēr debatēs izklausījās šķeltas jautājumā par izcelsmes valsts principu, ko savukārt atbalsta Liberāļi un demokrāti (ALDE). Kreiso spēku pārstāvji gatavojas balsot pret direktīvu. Sagaidāms, ka, neskatoties uz politisko grupu viedokļiem, daudz deputātu 16. februārī balsos, pārstāvot savu valstu intereses. Brīvībai sniegt pakalpojumus iekšējā tirgū jābūt tikpat stabilai kā preču un kapitāla brīvai plūsmai, par Pakalpojumu direktīvas mērķi atgādināja Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Evelyne Gebhardt (PSE, DE). Taču jānodrošina, lai ieguvēji būtu visi ES iedzīvotāji, ne tikai lielie uzņēmumi. Tāpēc ir svarīgi tikt vaļā no, viņasprāt, "postošā" izcelsmes valsts principa, kas paredz, ka uzņēmēji pakalpojumus citā dalībvalstī var sniegt pēc savas valsts likumiem. Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētājs Hans-Gert Poettering (PPE/DE, DE) norādīja, ka jebkura vilcināšanās direktīvu pieņemt nozīmē papildu zaudējumus ES ekonomikai, taču EPP-DE grupa nevēlas "kompromisu par katru cenu". Martin Schulz (PSE, DE) otras lielākās grupas — Sociāldemokrātu (PSE) — vārdā izteica gandarījumu, ka "Bolkesteina direktīva ir mirusi", jo abu lielāko frakciju kompromiss ļaujot paredzēt, ka 16. februārī Parlaments pirmajā lasījumā balsos par pilnīgi izmainītas direktīvas redakciju. Viņaprāt, pakalpojumi jāsniedz pēc uzņēmējas valsts principa, un Parlaments esot sagatavojis veiksmīgus grozījumus, kas aizsargā darba tiesības, patērētājus un vidi. Bolkesteina direktīva ir dzīva un spirgta, Liberāldemokrātu (ALDE) grupas vārdā Sociāldemokrātiem atbildēja Graham R. Watson (ALDE, UK). Deputāts kritizēja veco dalībvalstu protekcionistisko pieeju, norādot, ka izcelsmes valsts principa svītrošana no direktīvas samazinās ES izaugsmes iespējas uz pusi. Zaļie/ALE neatbalsta ne izcelsmes valsts principu, ne divu lielāko EP grupu priekšlikumus par noteikumiem, kas principu aizstāj ar uzskatījumu par dalībvalstīm liegto praksi. Heide Rūhle (Verts/ALE, DE) grupas vārdā prasīja Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu likumprojektu par vispārējas intereses pakalpojumiem. Kreisie spēki aicināja balsot pret direktīvas projektu kopumā, deputātei Sahra Wagenknecht (GUE/NGL, DE) uzsverot, ka katra jauna liberalizācija Eiropas Savienībā ir vedusi pie bezdarba pieauguma, mazākam algām un pazeminājusi labklājības līmeni. Nāciju Eiropas grupā (UEN) jauno un veco dalībvalstu pārstāvju viedokļi atšķiras. "Acīmredzot sabiedriskā doma vecajās dalībvalstīs, kurās ieklausījušās abas lielākās frakcijas, šobrīd visus tirgus liberalizācijas pasākumus uztver kā draudus, lai gan tieši šo pasākumu mērķis ir padarīt Eiropas Savienību stiprāku," debatēs teica Guntars Krasts (UEN). Viņš uzskata, ka "viens no argumentiem pret izcelsmes valsts principu ir bažas, ka tiks apdraudēti labklājības standarti vecajās dalībvalstīs, taču izcelsmes valsts principa svītrošana vai būtiska tās ierobežošana padara Pakalpojumu direktīvu neefektīvu. Nākotnē tas noteikti drupinātu šos standartus." G. Krasts apstrīdēja uzskatu, ka pakalpojumu tirgus liberalizācija ir labvēlīga tikai tirgus "lētajam galam", tas ir, jaunajām dalībvalstīm. Jau šobrīd augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sektoros šī plūsma no vecajām uz jaunajām valstīm ir lielāka, piemēram, veco dalībvalstu īpatsvars kopējā ES celtniecības nozares pievienotajā vērtībā ir 95 %. Pēc deputāta domām, veco dalībvalstu pakalpojumu sektoram ar augstu pievienoto vērtību noteikti atradīsies stabila vieta jauno dalībvalstu tirgos. Valdis Dombrovskis (EPP-DE) aicināja balsot par spēcīgu pakalpojumu direktīvu, saglabājot izcelsmes dalībvalsts principu vismaz Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus komitejas pieņemtajā variantā un atjaunojot pantus, kas atrunā pakalpojumu sniedzēju tiesības darbinieku nosūtīšanai uz citu va