Šā gada janvārī — februārī ciršanai izsniegti 6.52 milj. m3, kas ir par 0.38 milj. m3 jeb 6.2 % vairāk nekā analogā laikā pērn. To liecina apkopotie Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos ciršanai izsniegti 3.17 milj. m3, bet privātīpašnieku mežos – nedaudz vairāk — 3.35 milj. m3. Salīdzinot 2004. un 2003. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādīto izcērtamās koksnes apjomu, jāsecina, ka lielākais ciršanai izsniegtā apjoma pieaugums ir noticis galvenokārt uz valsts mežu — par 0.26 milj. m3, kā arī uz privātmežu īpašnieku rēķina — par 0.12 milj. m3. «Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto,» norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš uzsver, ka privātīpašnieku mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir pieaudzis tikai nedaudz, krietni lielāks tas ir valsts mežos (lielākā daļa uz valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rēķina) ciršanas atļaujas izņemtas par 3.13 milj. m3 koksnes. Pēc O. Žvagiņa domām, šāds izsniegumu apjomu pieaugums ir saistīts ar koksnes cenu veidošanās nosacījumiem valsts mežos un ar to saistīto ažiotāžu šā gada sākumā. Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka vismaz šā gada pirmajos divos mēnešos pēc caurmērta koksne ciršanai privātmežos ir izsniegta 163 481 m3, bet valsts mežos — tikai 6885 m3 apmērā. Vairāki kokrūpnieki uzskata, ka ciršanai izsniegtās koksnes pieauguma iemesls — tas pats, kas pēdējā pusgada laikā — ir koksnes resursu, jo īpaši zāģbaļķu, samērā augstās cenas. Viņuprāt ciršanai izsniegtās koksnes apjomu kāpums nav mazinājis konkurenci par zāģbaļķu iegādi, jo pašreizējās koksnes mehāniskās pārstrādes jaudas jau pārsniedz Latvijas mežos legāli iegūstamo zāģbaļķu daudzumu.