2003. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka visi mazie kokzāģētāji izzūd, piemēram, SIA Eivo pērn saražotās zāģētās produkcijas apjoms ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2002. gadu. Tas liecina par to, ka nelielos kokzāģētājus vēl ir pāragri norakstīt, kaut arī apstākļos, kad Latvijā legāli iegūstamo zāģbaļku daudzums ir krietni mazāks par izveidotajām kokapstrādes jaudām cīņa par resursiem kļūst arvien dārgāka un arī nežēlīgāka. Vairāki kokzāģētāji apzināti samazina kokzāģēšanas apjomus un pāriet uz koksnes izstrādājumu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, kuru ržošanai vajadzīgs mazāks koksnes daudzums, bet pārdodot — gūti lielāki ieņēmumi. To, ka nekas cits neatliek, kā šādos skaudros apstākļos specializēties dārgāku produktu razošanā, atzīst arī vairāku kokzāģētavu vadītāji. «Mēs apzināti mazinām kokzāģēšanas apjoms,» atzīst SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns. Arī SIA Holzwerke Lubāna ģenerāldirektors Jānis Žeiers atzīst, ka pamatproblēma ir apaļkoksnes ieguve, jo uzņēmumam beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tie vairs netiek ne pagarināti ne atjaunoti. Savukārt cits meža nozares uznēmums a/s Strenču MRS pēc akcionāru maiņas kokzāģēšanu pārtrauca pērnā gada septembrī, tādējādi aizejot no šī biznesa sektora.