Lielākā ietekme uz cenu kāpumu ir visu platību dzīvokļu trūkumam tirgū, kā arī izmaiņām Latvijas makroekonomiskajā situācijā. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas valstij ir samazinājies investīciju risks, kā rezultātā rūk procentu likmes komercbanku izsniegtajiem kredītiem: neraugoties uz bažām par dolāra nākotni pasaules tirgos un to pavadošo starpbanku naudas tirgus indeksa Libor kāpumu, Latvijas komercbankas konkurējot samazina savu „uzsenojumu” kā rezultātā kredītņēmējiem kredīti attīstīto valstu valūtās (OECD) kļūst lētāki. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP pieaugums bija 13,5% faktiskajās cenās jeb 8,5% salīdzināmajās cenās, kas nozīmē ienākumu pieaugumu un naudas ieplūšanu patēriņa, kā arī mājokļu tirgū. Savukārt ienākumu pieaugums mājsaimniecībās ir būtiski palielinājies tikai sabiedrības bagātākajā daļā. Sabiedrības bagātākā piektdaļā ienākumi ir pieauguši par 10%. Savukārt sabiedrības nabadzīgākajā piektdaļā – tikai par 1%. Nekustamo īpašumu tirgū tas nozīmē jaunu pircēju pieplūdumu gan “pirmajā” jeb demokrātiskas cenas mājokļu segmentā, gan ekskluzīvo īpašumu sadaļā. Līdz ar to Latvijas makroekonomiskā situācija un sīvā banku konkurence kopā stimulē būtisku cenu kāpumu. To sekmē arī augošās patēriņa cenas, kā rezultātā inflācija šā gada pirmajā ceturksnī bija 4%, otrajā – jau 6%, bet jūlijā, tendencei turpinoties, jau 6,7%. Tā šogad Latvijas komercbanku privātpersonām izsniegto kredītu portfeļa vidējais pieaugums sasniedz 50 miljoni LVL mēnesī, kamēr pērn šis rādītājs bija gandrīz uz pusi mazāks - 30 miljoni LVL mēnesī. Kredītportfeļa pieaugumā ievērojamu daļu veido privātpersonām izsniegtie hipotekārie kredīti. Lielākā daļa šīs naudas nokļūst sērijveida dzīvokļu tirgū: lai gan ap jaunajiem projektiem ir diezgan liela ažiotāža, to piedāvājums pagaidām nespēj būtiski ietekmēt vidējo cenu. Arī darījumu ar mājām un zemes gabaliem notiek krietni mazāk nekā ar dzīvokļiem.