No Baltijas valstīm Latvijā karšu skaits uz iedzīvotāju pagājušā gadā saglabājās vismazākais - 0.57 kartes, Db informēja Bankservisā. Turpretim Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas - 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Lietuvā šis rādītājs pērn bija 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci. Kopumā 2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi. Tomēr tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%),2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi pēdējo piecu gadulaikā kopš no 2001.gada, pērn bijuši viszemākie (+10.88%).(2003.gadā bija +15.07%, bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā + 40.63%). Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), bet Bankas automātu skaits Baltijas valstīs kopumā 2004.gadā turpinājis pieaugt, tomēr Latvija ir vienīgā no valstīm, kurā noticis skaita samazinājums (par vienu vienību). Lai gan kopumā bankas automātu skaita ziņā Latvija (867) ieņem otro vietu aiz Lietuvas (1012), bet Igaunija ir trešajā vietā (779), Igaunijā, līdzīgi norēķinu karšu skaita tendencēm, arī bankas automātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir vislielākais. Statistika liecina, ka 2000. un 2001.gadā Latvija absolūtajos skaitļos Baltijas valstu vidū bija līderis bankas automātu skaita ziņā, bet kopš 2002.gada visstraujāko pieaugumu uzrāda Lietuva (līdz pat + 200 bankas automātiem 2002.gadā). Arī norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita ziņā Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga. Proti, visās trijās valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir stabila pieaugoša tendence, bet absolūtajos skaitļos līderis ir Lietuva (15 594), lai gan karšu pieņemšanas vietu skaits pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais ir Igaunijā (11 113). Latvija ieņem otro vietu gan absolūtajos rādītājos (11 829), gan rādītājos pret iedzīvotāju skaitu. Savukārt ar norēķinu kartēm veikto transakciju skaita ziņā Igaunija ievērojami apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, kas apliecina arī Igaunijas iedzīvotāju ievērojami plašākās zināšanas par norēķinu karšu lietošanas priekšrocībām un nozīmi norēķinu drošībā un izdevumu kontrolēšanā. Turklāt šāda situācija vērojama, kopš 2001.gada (67,31 milj.) līdz pat 2004.gadam (114,25 milj.). Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm absolūtajos rādītājos, kopš 2002.gada nemainīgi ieņemot trešo vietu. 2004.gadā Lietuvā tika veikti 85 milj. transakcijas ar norēķinu kartēm, bet Latvijā 65 milj. transakciju, lai gan uz tūkstots iedzīvotājiem veikto transakciju skaita ziņā Latvija tomēr ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm (28,5), Lietuva trešajā (23,5), bet Igaunijas rādītāji ir vairāk kā trīs reizes augstāki (85,3).