Tas, ka Latvija pēc Holz Journal datiem ir lielākais zāģmateriālu ražotājs no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm un viena no lielākajiem kokzāģētājām Eiropā pēc Latvijas meža nozares speciālistu domām ir saistāmi ne tikai ar Latvijā pieejamās apaļkoksnes racionālu pārstrādi, bet arī sekmīgu Krievijas un Baltkrievijas koksnes piesaisti vietējām kokzāģētavām. Jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies tā dēvētās sīkkoksnes – no 10 cm diametrā — pārstrāde, kuru līdz tam lielākoties realizēja kā papīrmalku vai malku, tādējādi būtiski palielinot šīs sīkkoksnes cenu. Db 17. februāra numurā rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia varētu izveidot eksperimentālu kokzāģētavu, kurā pārstrādātu baļķus 8 – 10 cm diametrā. Pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmumi resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem un pārstrādātājiem, bet nākotnē, ja tiks uzcelta celulozes rūpnīca Latvijā, tad arī ar to, secina Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņaprāt, Latvijā var pastāvēt gan lieljaudas kokzāģētavas kā masveida produktu ražotāji, gan arī mazie kokzāģētāji, kuri specializēsies nišas produktu ražošanā. Pēc H. Jordāna domām, lieljaudas kokzāģētavas nenodarbosies ar nelielu specpasūtījumu ražošanu, bet mazie — ar masveida produkcijas izlaidi.