Latvijā pieaug ārzemju ceļotāju skaits 

Ārvalstu ceļotāji Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka š.g. 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu, aizbraucot no valsts, šķērsojuši 638 tūkst. reizes. Salīdzinājumā ar 2002.gada attiecīgo ceturksni robežšķērsojumu skaits palielinājies par 7.4%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.5 diennaktis, kas nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pagājušā gadā (1.6 diennaktis). Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 34% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 7% no Vācijas,6% no Somijas, un pa 4% no Polijas un Zviedrijas. No visiem ārzemju ceļotājiem, kuri apsekojuma periodā ieradās Latvijā, 35% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 20% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu, 16% - atpūtu, bet 13% - draugu, radinieku apmeklējumu. 2003.gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijā iztērējuši 28.9 milj. Ls (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi), kas ir par 4.4 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vidēji dienā ceļotāji iztērēja 30 Ls, kas ir par 4 Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk naudas tērējuši ceļotāji no Vācijas – 4.6 milj. Ls, Krievijas – 4.2 milj. Ls, Lietuvas – 2.7 milj. Ls, Somijas – 2.3 milj. Ls, Zviedrijas – 2.1 milj. Ls, Amerikas Savienotajām Valstīm – 1.5 milj. Ls un Igaunijas – 1.5 milj. Ls. 34% no visiem ārvalstu viesiem Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām. No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 54% apmetušies viesnīcās vai tām pielīdzinātās tūristu mītnēs, bet 25% pie radiem vai draugiem. Katrs ceturtais ārzemju vairākdienu ceļotājs Latvijā ieradies pirmo reizi. Informāciju par Latviju ārzemju ceļotāji galvenokārt ieguvuši savu iepriekšējo apmeklējumu laikā (26%), 18% to ieguva no radiem vai draugiem, 13% no darījumu partneriem, 9% to izlasīja Internetā, 7% informāciju smēlās no tūristu rokasgrāmatām. No ceļotāju kopskaita 79% Latvijā ieradās ar autotransportu, 9% ar kuģi, 8% ar lidmašīnu un 4% ar vilcienu. Latvijas ceļotāji ārzemēs LR Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2003.gada 2.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, 585.0 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i. par 2.2% mazāk nekā pagājušā gada 2.ceturksnī (598.3 tūkst. reižu). Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši mūsu kaimiņvalstis - Lietuvu (31%), Igauniju (24%), Krieviju (18%) un Baltkrieviju (7%). Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 9.0 milj. Ls, Krievijā – 7.0 milj. Ls, bet Vācijā – 5.8 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 17.5 milj. Ls, bet NVS – 8.7 milj. Ls. Pavisam 2003.gada 2.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 44.4 milj. Ls, kas ir par 0.8 milj. Ls vairāk nekā 2002.gada 2.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk nekā ārzemnieki Latvijā, tomēr ir pamanāma tendence šai starpībai samazināties. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši 29 Ls. Ja kā galvenais ceļojuma iemesls minēta iepirkšanās, vidēji dienā tika iztērēti 220 Ls. Vismazākie diennakts tēriņi ir bijuši tiem ceļotājiem, kuri kā galveno ceļošanas iemeslu minējuši draugu un radu apmeklējumu, vidēji dienā tērēti 12 Ls. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2003.gada 2.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 29% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, 25% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 18% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši darījumu kārtošanu, bet 17% - devušies atpūsties. Vidēji Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši 2.7 diennaktis, kas ir mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā (3.0 diennaktis). Aktīvāki vairākdienu ceļotāji, kā parasti, bijuši vīrieši (64%), bet tipiskākais ceļotāju vecums - 25 līdz

Jaunākie komentāri