Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ