Latvijas valstij gāzes apgādes kompānijai a/s Latvijas gāze būs jāmaksā ap 7 milj. Ls — zaudējumi, kas radušies regulējot gāzes cenas Latvijā. Tā pagājušajā nedēļā nolēmusi Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot a/s Latvijas gāze (LG) akcionāru — Gazprom un E.ON Energie, Rhurgas — vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti. Tiesas spriedums pret Latvijas valsti ir nelabvēlīgs, kaut arī arbitrāža atzinusi, ka Latvijas valstij bija tiesības regulēt gāzes cenas visiem patērētājiem, jo tiesa noteikusi, ka, veicot gāzes cenu regulēšanu, Latvijas valsts ir radījusi zaudējumus LG, skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš norāda, ka arbitrāža atzinsi: dabasgāzes tarifiem bija jābūt lielākiem, lai Latvijas gāze varētu nodrošināt lielāku peļņu. Latvijas valsts interešu aizstāvības pozīcija bija tāda, ka LG tīrā peļņa 2001. gadā bija 10.5 milj. Ls, bet 1999. gadā — 8.3 milj Ls tātad, neraugoties uz to, ka gāzes tarifi netika palielināti — uzņēmuma peļņa būtiski (vairāk nekā par 26 %) pieauga (2002. gada tīrā peļņa – 12.2 milj. Ls). Iespējams, ka šīe tīrās peļņas rādītāji ir tieslietu ministra Aivara Aksenoka pārsteiguma iemesls par šī tiesas procesa iznākumu, jo, pēc arbitrāžas domām, LG saprātīgai peļņai esot bijis jābūt lielākai par minētajiem. Viņš gan atzina, ka arbitrāžā LG izmantojusi citas aprēķina metodes, kuras vismaz daļēji pārliecinājušas tiesu par to patiesumu. Uzņēmuma prasība gan paredzēja vairāk nekā 10 milj. Ls zaudējumu atmaksu. Lai arī dažādi avoti min atšķirīgu kompensācijas apmēru: 6.9 milj Ls — pēc Leta datiem, bet vairāk nekā 7 milj. Ls — pēc LG informācijas, tomēr A. Aksenoks kompensējamo summu neminēja, tikai norādīja, ka tās apjoms ir 2/3 apmērā no LG prasītā. A. Aksenoks norādīja, ka LG šie zaudējumi aprēkināti par laiku no 2001. gada līdz šā gada martam ieskaitot. «Pēc būtības no nodokļu maksātāju naudas Latvijas valstij nāksies maksāt dabasgāzes patērētāju vietā,» uzsvēra A. Aksenoks. Viņš gan nevarēja pateikt, kur valdība radīs šim izmaksām finansējuma avotu, jo par to valdībā neesot lemts. Turklāt tieslietu ministrs atzina, ka tādā gadījumā, ja Latvijas valsts neiesniegs apelācijas sūdzību par šo arbitrāžas lēmumu, valsts būtu ieinteresēta samaksāt piespriesto naudu pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā būs jāmaksā vairāk — 6 % gadā. A. Aksenoks gan neatklāja, vai tiks iesniegta prasība par kādiem procesuāliem pārkāpumiem šī strīda izskatīšanā, jo to var darīt trīs mēnešu laikā kopš arbitrāža pasludinājusi spriedumu. Tā kā A. Aksenoks vēl oficiāli nebija saņēmis tiesas spriedumu, viņš nevarēja atbildēt, ar kuru brīdi spēkā ir šis spriedums, tāpat ministrs atteicās sniegt Latvijas puses aiztāvju advokātu biroja Grunte un Cers, kā arī Zviedrijas juridisko pakalpojumu firmas Seterwals darbības vērtējumu, jo šobrīd to esot grūti izdarīt. Jāatgādina, ka šis jau ir otrais (pēc Swembalt kuģa lietas) arbitrāžas process, kurā zaudē Latvijas valsts un spiesta maksāt no nodokļu maksātāju naudas. Savukārt Ministru prezidents Einars Repše Stokholmas arbitrāžas tiesas spriedumu nekomentēs, kamēr tas nebūss pilnībā izvērtēts, premjera pozīciju skaidroja Ministru prezidenta palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča.