2002. gada vasaras mēnešos ar Asociācijas “Lauku ceļotājs” palīdzību atpūsties uz Latvijas laukiem kopumā devušies 2969 cilvēki no kuriem 2289 bijuši pašmāju ceļotāji, bet 680 - ārvalstu viesi. Salīdzinot ar 2001. gada vasaru, lauku apceļotāju skaits šovasar lai gan nedaudz tomēr pieaudzis par 157 personām (2001. gada vasarā – 2812 tūristi). Izmaiņas vērojamas arī ceļotāju valstiskajā piederībā. No ārzemju ceļotājiem visvairāk šovasar Latvijas laukos atpūtušies vācieši - 189, gandrīz uz pusi vairāk nekā 2001. gada vasarā - 96. Savukārt somu lauku tūristu skaits ir samazinājies no 196 pagājušajā vasarā uz 120 šovasar. Īpaši iepriecinoši ir kaimiņvalstu ceļotāju rādītāji. Pagājušā gada vasarā Latvijas laukos atpūtās tikai 38 Igaunijas iedzīvotāji, bet šovasar to skaits ir dubultojies un pieaudzis līdz 66. Un, ja pagājušajā vasarā Asociācijas “Lauku ceļotājs” pakalpojumus neizmantoja neviens Lietuvas iedzīvotājs, tad šovasar tie ir jau 7! Bet ne jau tikai igauņi un lietuvieši braukuši uz Latviju, šovasar ievērojami pieaudzis arī Latvijas ceļotāju skaits, kas devušies atpūsties uz mūsu kaimiņvalstu laukiem. Analizējot pasūtījumu izdarīšanas veidu, varam secināt, ka šogad cilvēki ir kļuvuši spontānāki. Ja agrāk došanās brīvdienās tika plānota vairākas nedēļas iepriekš, tad šovasar liela daļa rezervāciju izdarītas īsi pirms brīvdienu sākuma. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Latvijas lauku tūrisma potenciālu arvien biežāk novērtē arī ārzemju uzņēmēji. Par to liecina vairākas jaunas lauku tūrisma mītnes Latvijā, kuras šovasar apmeklētājiem vēruši ārvalstnieki. Precīza un pilnīga statistika par 2002. gadu lauku tūrismā tiks prezentēta gadskārtējās Asociācijas “Lauku ceļotājs” konferences laikā 2003. gada 24. janvārī.Pieprasītākie lauku tūrisma pakalpojumi šovasar! Apkopojot vasaras mēnešos Asociācijā “Lauku ceļotājs” saņemtos rezervāciju pieprasījums, jāsecina, ka vispieprasītākās šovasar ir bijušas atpūtas vietas dabīgu vai mākslīgi veidotu ūdens krātuvju tuvumā. Cilvēki, kas vēlas vienkārši baudīt ūdens priekus, visbiežāk meklē atpūtas vietu pie jūras. Savukārt makšķernieki labprātāk izvēlas atpūtu pie privātiem zivju dīķiem vai ezeru tuvumā. Tāpat absolūts un nemainīgs lauku tūristu favorīts, kas cieši saistīts ar ūdens tuvumu, ir pirts. Attiecībā uz ēdināšanu, lauku ceļotāju vēlmes aug! Cilvēki vairs nevēlas brīvdienās sevi noslogot ar ēdienu gatavošanu, tādēļ pasūta atpūtas vietu saimniekiem pilnu pansiju: brokastis, pusdienas un vakariņas. Arvien biežāk tiek pieprasīts veģetārs ēdiens. Arī servisa ziņā lauku tūristi kļūst arvien prasīgāki - biežāk izvēlās tās mājas, kurās pieejams pilns mūsdienīgo ērtību komplekts: siltais ūdens, duša vai vanna un tualete pie katras guļamistabas. Par to, ka mūsdienu cilvēka dzīves ritms ar katru gadu kļūst straujāks un saspringtāks, liecina fakts, ka gandrīz katrs ceļot gribētājs kā vienu no noteicošiem faktoriem savas atpūtas vietas izvēlē min tieši mieru un klusumu. Cilvēki vēlas atpūsties lauku mājās, kur viņu rīcībā tiktu nodota atsevišķa ēkas daļa ar atsevišķu ieeju, vai pat vesela brīvdienu māja, lai nebūtu jātiekas ar mājas saimniekiem un citiem atpūtniekiem. Lauku mājas un viesu nami joprojām ir iecienītas vietas dažādu svinību: dzimšanas dienu, darba kolektīvu izbraukumu u.c. ballīšu organizēšanai. Bez jau minētās pirts un ēdināšanas šeit noteicošās ir plašas telpas, liels galds, kamīns vai ugunskura vieta desiņu cepšanai, īpaša vieta dejām, kā arī dažādu sporta spēļu laukumi un inventārs atrakciju organizēšanai. Šovasar īpaši daudz pieprasītas svinību vietas kāzu organizēšanai. Šogad audzis pieprasījums pēc visa, kas ir veselīgs un dabīgs. Arvien biežāk lauku tūristi par savām atpūtas vietām izvēlas senlaicīgas ēkas, kas celtas un iekārtotas no dabīgiem, cilvēkam nekaitīgiem materiāliem. Tiek pieprasītas guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem, tradicionālas koka pirtiņas un linu palagi. Brokastīs viesi vēlas pašu audzētus, veselīgus produktus. Tiek pasūtīti arī tradicionālie latv