Piektdien, 18.martā, Latvijas Pasts rīko speciālo zīmogošanu par godu Liepājas 380 gadadienai. Līdz ar zīmogošanu tiks izdota pilsētai veltīta aploksne. Speciālajā zīmogā būs attēlots Liepājas ģerbonis, bet uz aploksnes Liepājas vecpilsētas skats. Zīmogošana notiks Liepājas 4.pasta nodaļā, Kuršu ielā 7, Liepājā, no 8:00 plkst. līdz 17:45. Par godu speciālajai zīmogošanai notiks svinīga zīmoga prezentācijas ceremonija, kurā piedalīsies VAS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Gints Škodovs un Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks. Ceremonija notiks 18.martā, Liepājas 4.pasta nodaļā, pulksten 12:00. Liepāja pamazām veidojusies no sīkiem zvejniekciemiem, kas izvietojušies starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru tagad izzudušās Līvas upes apkārtnē. Šī vieta pirmo reizi pieminēta 1253.gada 4.aprīļa, t.s., Kursas dalāmajā grāmatā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps nosprauda pārvaldāmo zemju robežas. 1625. gada 18.marts, kad Grobiņas pilī Kurzemes hercogs Frīdrihs parakstīja pilsētas tiesību dokumentu, pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu un datumu. Mūsdienās Liepāja pazīstama kā ostas un daudzu Latvijā pazīstamu mūziķu dzimtā pilsēta, pateicoties kuriem pilsēta iemantojusi simbolisko apzīmēju pilsēta, kurā piedzimst vējš. Savukārt, sestdien, 19.martā, Latvijas Pasts pastmarku sērijā Latvijas dievnami izdos pastmarku par Krimuldas baznīcu. Līdz ar pastmarku tiks izdota arī speciāla aploksne ar Krimuldas baznīcas altāri. Pastmarka tiks izdota 300 000 eksemplāru skaitā ar nomināla vērtību 40 santīmu. Krimuldas baznīca dibināta 1205.gadā, kad priesteris Alobrands uzcēla lībiešu virsaiša Kaupo novadā – Kubeselē – baznīcu, un tā ir viena no vecākajām Latvijas baznīcām, tāpēc piedzīvojusi ne mazums pārmaiņu un pārbūvju. Saglabājies 1895.gadā iesvētītais baznīcas zvans, bet tornis pārbūvēts 1905.gadā. 1930.gadā Krimuldas baznīca tika iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Savukārt visiem pastmarku kolekcionāriem Latvijas Pasts rīkos pirmās dienas zīmogošanu. Zīmogošana notiks sestdien, Rīgas 51.pasta nodaļā, Brīvības bulvārī 19, no pulksten 8:00 līdz pulksten 18:00. Speciālajā zīmogā būs attēlotas minētā arhitektūras pieminekļa kontūras. Latvijas Pasts pastmarku sēriju Latvijas dievnami ir izdevis jau vairākas pastmarkas, no kurām pirmā iznāca 1998.gadā par Rīgas Doma baznīcu, nākamajos gados tai sekoja citas – par Aglonas baziliku, Pareizticīgo katedrāli, Rīgas Sinagogu, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanas namu, baptistu draudzes Pestīšanas templi un pērn par Sv.Jēkaba baznīcu. Pastmarkas ir ne tikai naudai līdzvērtīgas vērtszīmes, ar kurām jau vairākus gadsimtus norēķinās par pasta pakalpojumiem, bet arī būtiska valsts tēla sastāvdaļa. Latvijas Pasts, izdodot pastmarkas, ļauj iepazīt Latvijas vēsturi, dabu un arhitektūru visā pasaulē, jo pastmarkas ar aplokšņu un filatēlistu starpniecību apceļo visu pasauli, bieži vien nonākot pasaulē pazīstamāko filatēlistu kolekcijās.