Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto