[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Šā gada pirmajā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē tika lauztas pagājušā gada tradīcijas un valsts pilnībā pārdeva visas piedāvātās piecu gadu obligācijas 20 miljonu latu vērtībā. To likme, salīdzinot ar iepriekšējā izsolē noteikto, samazinājās. Kopumā izsolē piedalījās desmit bankas, kas obligācijas pieprasīja par 30.015 miljoniem latu. Vērtspapīru vidējā peļņas likme samazinājās par 0.73 procentpunktiem - līdz 4.65%. Ceturtdien Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē par fiksētu likmi pārdeva gandrīz visas piedāvātās piecu gadu parādzīmes. No piedāvātajiem vērtspapīriem piecu miljonu latu vērtībā izsoles dalībnieki iegādājās obligācijas par 4 980 300 latiem. Parādzīmes piedāvāja par vidējo peļņas likmi 4.65% gadā, kādu noteica trešdien notikušajā izsolē bankām. Šī pārskata perioda beigas sakrita ar rezervju izpildes perioda beigu termiņu. Salīdzinot ar iepriekšējā pārskata perioda beigām par 12 miljoniem latu ir samazinājies Latvijas Bankas swap izsolēs izsniegto latu apjoms, ko tikai daļēji ir sedzis Latvijas Bankas repo izsolēs piedāvāto resursu pieaugums par 6 miljoniem latu. 28. janvāris ir datums, kad pircējiem jānorēķinās par šajā nedēļā iegādātajiem valsts vērtspapīriem. Taču tā kā šajā pašā datumā ir arī iepriekšējā šāda paša apjoma trīsgadīgo valsts parādzīmju laidiena beigu termiņš, var pieļaut, ka Valsts Kases atmaksātos līdzekļus bankas un citi pircēji izmantos jaunā laidiena izpirkšanai. Vienīgā iespēja, kas varētu novest pie likviditātes samazināšanās, ir varbūtība, ka daļa no dzēšamajiem valsts vērtspapīriem pieder Latvijas Bankai, kas nozīmē, ka to dzēšanai izmantotā nauda nonāks Latvijas Bankā, nevis banku sistēmā.