Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām Latvijā, tāpat kā pārējās dalībvalstīs, lauksaimniekiem pastāvīgo ganību zeme šādi izmatota jāsaglabā arī turpmāk. Šo prasību ES noteikusi, jo pastāvīgās ganības un pļavas atstāj pozitīvu iespaidu uz labu vides stāvokli. Latvijā ES prasība saglabāt ganību platības ir jāpiemēro jau 2005.gadā. Tas nozīmē, ka tās platības, ko lauksaimnieki šogad deklarēs kā pastāvīgās ganības, piesakoties Vienotajam platības maksājumam līdz 15. maijam, tādā pašā veidā būs jāizmanto arī turpmāk. ES noteikusi, ka pastāvīgās ganības ir zeme, kas tiek izmantota stiebrzāļu vai cita veida zāles audzēšanai dabiskā vai kultivācijas jeb sēšanas ceļā. Turklāt šīs ganības nav iekļautas saimniecības augsekas shēmās piecus gadus vai ilgāk. Pastāvīgo ganību platībās jāiekļauj pļavas un ilggadīgās ganības. Ja ganība nav iekļauta augsekā, piemēram, trīs gadus, tad tā netiek vērtēta kā pastāvīgā ganība. Par pastāvīgo ganību arī netiek uzskatīta ganība, kas iekļauta atmatu shēmās. Par pastāvīgo ganību platībām lauksaimniekiem pienākas Vienotais platības maksājums, ja tās tiek uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Pastāvīgo ganību atbilstību ES nosacījumiem kontrolēs Lauku atbalsta dienests (LAD). Pastāvīgo ganību transformēšana par cita veida lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiks pieļauta tikai īpašos gadījumos. Ja 2006. gadā tiks konstatēta patstāvīgo ganību platības samazināšana, lauksaimniekam šīs platības būs jāpārveido kā iepriekš - par pastāvīgajām ganībām. Nosacījumus un kārtību pastāvīgo ganību transformēšanai par cita veida lauksaimniecībā izmantojamo zemi izstrādās Zemkopības ministrija.