Apaļkoku pārdošanas modelis valstij kā mežu īpašniekam dod lielākus ienākumus un peļņu, bet kokrūpniekiem vienlīdzīgas iespējas koksnes resursu pieejamībā. Tā uzskata valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, balstoties uz pērnā gada uzņēmuma finansiālās darbības rādītājiem kā arī sabiedrisko domu, kur pēc socioloģisko pētījumu datiem 86 % aptaujāto uzņēmēju pausto atbalstu apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas 2003. gadā ir ļāvis nopelnīt 13.69 milj. Ls, 2.6 reizes vairāk nekā 2002. gadā, bet pērnā gada neto apgrozījumu paaugstināt līdz 46.36 milj. Ls, kas ir par 18.36 milj. Ls jeb 1.66 reizes vairāk nekā 2002. gadā, ir apaļo kokmateriālu realizācija 360 000 m3 apmērā,» atzīst valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš arī norāda, ka tīrās peļņas un apaļkoku pārdošanas līknes iegūst teju vai 100 % korelāciju. Augošu koku pārdošanas izsoļu tēriņi ir mazāki, nekā apaļkoku sortimentu pārdošanā, tomēr, realizējot apaļkoksni, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar augošu mežu, ieņēmumi un peļņas masa ir lielāki, atzīst R. Strīpnieks. «Uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji liecina, ka apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa iedzīvināšana ir attaisnojusies un valstij izdevīga, tieši tāpat kā savulaik samērā sāpīgā reforma — atteikties no tobrīd valsts regulētajām fiksētajām koksnes cenām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem,» atzīst R. Strīpnieks.