Ar iecerētā apaļkoku sortimentu pārdošanas modeļa ieviešanu Latvijas valsts mežos tiks veikta gan mežizstrādes pakalpojumu, gan arī iegūtās apaļkoksnes pārdale, kurā zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Tā savā pilnsapulcē secināja Latvijas mežizstrādātāju savienības (LMS) biedri. Tāpēc arī Latvijas mežizstrādātāju savienība neuzskata par iespējamu apspriest valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sagatavotos apaļkoksnes sortimentu pārdošanas normatīvos aktus, jo tie voluntāri no iespējām strādāt valsts mežos izslēdz mazos un vidējos uzņēmumus. To rāda mežizstrādātāju analīze par izvirzītajām prasībām mežizstrādes un sagatavotās apaļkoksnes transportēšanas pretendentiem. Piemēram, nosacījums, ka, lai konkursā pretendētu uz mežizstrādes darbu pakalpojumiem, ir jānodrošina sagatavoto sortimentu elektroniska uzmērīšana, faktiski izvirzītās prasības pieprasa koksnes ciršanai izmantot hārvesterus, nevis kokgāzējus ar motorzāģiem utt. Tādējādi ar dažādu prasību noteikšanu mākslīgi samazina konkurenci šo pakalpojumu sniedzēju vidū. «Valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzot šādus nosacījumus, faktiski mākslīgi lobē hārvesteru tirgotājus un diskriminē pārējos,» secina a/s Talsu MR un a/s Tukuma MRS prezidents Nikolajs Iškovs. Ar šādu daļēji pat slēptu hārvesteru masveida ieviešanu valsts struktūra palielinās bezdarbu un radīs pārdali mežizstrādes pakalpojumu tirgū. N. Īškovs pieļauj, ka ar laiku izveidosies viena vai vairākas kompānijas ar lielu hārvesteru skaitu, kuras strādās valsts mežos. Savukārt pārējie harvesteru īpašnieki, maskējoties ar visdažādākajiem nosacījumiem, tiks atstumti no strādāšanas valsts mežos vai arī atstāti nelielu mežizstrādes apjomu veikšanai.