Latvijas privātmežu īpašnieki vēlas paši būvēt nelielu koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksu, kurā būtu gan celulozes, gan papīra fabrika un iestājas pret iecerētās jaunās 600 000 t celulozes rūpnīcas būvniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. Šādu lēmumu privātmežu īpašnieki pieņēmuši tāpēc, ka, neraugoties uz dažādiem centieniem, panākt īpašnieku līdzdalību papīrmalkas piegādēs Ozolsalas celulozes rūpnīcai nav izdevies, skaidro Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdātājs Ēriks Zaķis. Pēc viņa teiktā, šis projekts, kuru solās īstenot Metsaliitto, kas pēc būtības ir Somijas meža īpašnieku apvienība, joprojām ir miglā tīts. Ē. Zaķis atzīst, ka mežu īpašnieki vēlas būvēt krietni mazāku celulozes rūpnīcu salīdzinājumā ar to, kādu plānots būvēt pie Jēkabpils, tādējādi ir vajadzīgas arī mazākas investīcijas projekta realizācijai. Ē. Zaķis gan neatklāja, cik liela jauda plānota celulozes rūpnīcai, cik tā varētu izmaksāt, kur tiks ņemti finanšu resursi, kā arī potenciālo rūpnīcas celtniecības vietu. «Celulozes rūpnīcu kopā ar papīrfabriku plānojam celt citā vietā un arī izmantot atšķirīgu tehnoloģiju,» uzsver Ē. Zaķis. Šāds lēmums ir apstiprināts asociācijas valdē un tagad tiks izskatīts arī 26. aprīļa kopsapulcē, kad arī pēc Ē. Zaķa teiktā tikšot izvēlēts kāds no piedāvātajiem variantiem. «Bieži tiek apgalvots, ka ekonomiski izdevīgi ir būvēt rūpnīcu, ja tās jauda gadā minumums ir 600 000 t celulozes, taču, būvējot kompleksu — celulozes un papīra rūpnīcu —, nav nepieciešamas tik milzīgas jaudas un ražošanas apjomi, lai šis komplekss būtu rentabls,» uzsver Ē. Zaķis. Viņš arī atzīst, ka meža īpašnieki ir pētījuši analogus kompleksus, kurā ir celulozes, papīra un citu koksnes ķīmijas produktu ražotnes. Turklāt pēc Ē. Zaķa teiktā vietas Latvijā pietiek vai nu vienai ļoti lielai (lielākai par plānoto 600 000 t ražotni), vai arī četrām mazākām. Daļa no naudas, kas būtu nepieciešama šāda koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksa izveidei, pēc Ē. Zaķa teiktā, jau esot pašiem īpašniekiem, bet daļu visticamāk nāksies piesaistīt. Mežu īpašnieki paši vélas nopelnīt ar dārgāku koksnes izstrādājumu pārdoßanu un to, ka tas sekmĒgi ir realizéjams, pierāda Somijas un Zviedrijas meža īpašnieku pieredze, skaidro Ē. Zaķis.