Šonedēļ Ekonomikas ministrija apstiprinās ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanas mīkstinātos finanšu kritērijus to pretendentiem.To sarunā ar Db apstiprināja ekonomikas ministrs Juris Lujāns, norādot, ka citādi var iekavēt tālāko procedūru, jo šā gada 10. maijā paredzēts uzsākt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) akreditāciju, bet 19. maijā Ekonomikas ministrija plāno aizstāvēt ES līdzfinansējuma saņemšanas vadlīnijas, kritērijus, procedūras utt. Finanšu ministrijā «Manuprāt ir atrasts optimālais risinājums kā kompromiss, jo LIAA sākotnēji izvirzītie finanšu kritēriji bija pārāk stingri,» secina J. Lujāns. Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrijai LIAA jau iesniedz mīkstinātu finanšu kritēriju projektu salīdzinājumā ar to, kuru kritizēja Db 13. un 19. aprīļa numuros. Šobrīd vēl esot strīds par to, vai likviditātes koeficients var būt zemāks par 1. «Ministrija iestāsies, lai likviditātes koeficents tiktu noteikts zemāks par 1, piemēram, 0.9, taču ne 0.6, kas ir viena no uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm,» uzsver J. Lujāns. Viņš norāda, ka, analizējot finanšu kritērijus, tiks ņemta vērā nevis iepriekšējā gada (2003. gada 31. decembra bilance), bet gan ne vecāka kā divus mēnešus pirms projekta iesniegšanas tapusī bilance ar zvērināta revidenta atzinumu. Piemēram, ja pretendents savu projektu ES līdzfinansējuma saņemšanai iesniedz 2004. gada novembrī, tad viņam vajadzēs šā gada septembra bilanci, — to pašu, ko uzņēmēji, kuri ņēmuši kredītus, sniedz bankām, skaidro J. Lujāns. Šī pieeja ļaušot uzņēmējiem uzlabot savus finanšu rādītājus, kaut arī tie iepriekš, piemēram, 2003. gadā nebūšot bijuši atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem. «Nevajdzētu iebraukt galējībās un izvirzīt pretendentiem pārāk drakoniskus finanšu nosacījumus, bet no otras puses arī tos nevar noteikt pārāk «vaļīgus», jo 5 gadu laikā pēc to realizācijas tiem jābūt veiksmīgiem, pretējā gadījumā ES var prasīt Latvijai atmaksāt konkrētajam projektam piešķirto līdzfinansējumu,» skaidro J. Lujāns. Viņaprāt būtisku lomu kritēriju mīkstināšanā nospēlēja komercbankas, jo daudzi bez bankas kredīta projektus, kuri var pretendēts uz ES naudu nespēs realizēt. Turklāt potenciālo pretendnetu loku visvairāk sašaurinājis nevis likviditātes koeficients, bet gan pašu kapitāla īpatsvars no aktīvu kopsummas, atzīst J. Lujāns.