Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, tad Talsu, Kuldīgas, Tukuma rajonā, Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos, pamatojoties uz Meža likumu, var tikt pārtraukta vai atlikta visu veidu koku ciršana, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā VMD būtu tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, atzīst Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka viskritiskākajā situācijā līdz 1. septembrim varētu attiecīgajās pašvaldībās aizliegt skujkoku audžu, kuras vecākas par 50 gadiem, un to mežaudžu, kur egles īpatsvars sastāda 70 % no pirmā stāva krājas, ciršanu. Tiesa, faktiski tas nozīmētu teju vai jebkādu mežu ciršanu aizliegšanu attiecīgajās pašvaldībās, jo tādu mežu, kurā egles īpatsvars būtu mazāks par norādīto, ir salīdzinoši neliels. Tas īsti nepatīk mežu īpšniekiem, taču aptaujātie nelielie mežu īpašnieki atzin, kaa viņiem trūkstot padoma, ko darīt. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu egļu ciršana pieaugušās egļu audzēs nav vēlama, jo tas veicina mizgraužu pulcēšanos šajās platībās, kur kā pievilinātājs darbojas cirstās egles izdalītās smaržas (terpēni), kā rezultātā kaitēkļi vēl vairāk var apdraudēt veselos kokus un visa egļu audze var aiziet bojā, brīdina A. Jansone. Viņa gan cer, ka daba apžēlosies par mežu īpašniekiem un astoņzobu mizgrauzim būs nelabvēlīgi laika apstākļi. Jo siltāka būs vasara, jo mizgrauži paspēs savairoties vairākās paaudzēs un nodarīt lielākus zaudējumus. 2005. gada vasara egles astoņzobu mizgraužu savairošanās nebija īpaši labvēlīga.