Vācija līdz ar problēmām eirozonā kļuvusi par depozītu magnētu. Eiro monetārā reģiona problēmas aug augumā, tāpēc ievērojami pieaugusi interese par to, kur naudu noglabāt ir visdrošāk. Šajā ziņā uz Eiropas skatuves izceļas Vācija, kuras ekonomika uz visas parādu krīzes fona demonstrē visai pārliecinošu sniegumu. Savukārt perifērijā valda neskaidrība par nākotni, un nav izslēgts, ka tā turpināsies vēl samērā ilgi. Piemēram, nav izslēgts, ka Grieķija no eirozonas izstāsies un ieviesīs savu pirmseiro valūtu - drahmu. Pēc tam, visticamāk, gaidāma strauja drahmas devalvācija un iedzīvotāju noguldījumu pārvēršana jaunajā valūtā. Ir tikai saprotama šo valstu iedzīvotāju vēlme saglabāt savu uzkrājumu vērtību.    Eiropas Savienībā tiek garantēta depozīta summa 100 tūkst. eiro apmērā gadījumā, ja finanšu iestāde bankrotē. Tiesa gan, tas neko nenozīmēs, ja valsts, kurā tiek uzturēts konts, lems pamest eirozonu. Arī Spānija tikko kā pieprasījusi starptautisko palīdzību, un liela daļa ekspertu uzskata, ka tā nebūs pēdējā reize, kad Spānijai nāksies lūgt palīdzību. Tāpat jautājums paliek atklāts par Itālijas došanos pārējo perifērijas valstu pēdās. Valdot šādam fonam, glābiņš tiek meklēts Vācijā. Situācija pat ir aizgājusi tik tālu, ka atsevišķos gadījumos finanšu tirgos Vācijas valdības obligāciju pircēji ir gatavi piemaksāt par privilēģiju iegādāties Vācijas parāda vērtspapīrus. Tāpat perifērijas valstu nauda plūst uz citām drošā patvēruma investīcijām, kas pamatā ir citu attīstīto valstu obligācijas (sevišķi ASV obligācijas).   Viss notiekošais ietekmējis arī ierindas uzkrājēja paradumus. Bloomberg apkopotie dati liecina, ka aprīļa beigās depozītu apjoms Vācijas bankās salīdzinājumā ar attiecīgo termiņu pirms gada audzis par 4,4% līdz 2,17 triljoniem eiro. Savukārt Spānijā, Grieķijā un Īrijā kopējais depozītu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn sarucis par 6,5% līdz 1,2 triljoniem eiro.