Priekšlikums likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» grozījumiem, kas paredzēja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitījumus var veikt ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. maijam, tiks atsaukts. Par to priekšlikuma iesniedzējs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Škapars otrdien informēja par likumprojektu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un. Turklāt komisija nolēma mainīt pirmajā lasījumā nobalsoto likumprojekta redakciju, kas noteica, ka PVN priekšnodokļa atskaitījumus var veikt ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām. Pret Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra vai pirmajā lasījumā nobalsotās likuma redakcijas iestrādāšanu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» jau pagājušajā nedēļā iebilda opozīcijā esošo Tautas partijas pārstāvis Gundars Bērziņš un Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Ingrīda Ūdre, kas norādīja, ka šādu ierobežojumu ieviešana var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību, jo uzņēmēji, lai saņemtu PVN priekšnodokļa atmaksu, būs spiesti veikt priekšnodokļa atskaitījumus arī par nelielām summām. Patlaban likums neierobežo termiņu, kādā uzņēmēji var veikt priekšnodokļa atskaitījumus, taču Ē. Škapars otrdien solīja, ka uz likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» grozījumu izskatīšanu trešajā, galīgajā lasījumā viņš iesniegs priekšlikumus par konkrēta termiņa noteikšanu. Piemēram, likumā varētu noteikt, ka PVN priekšnodokļa atskaitījumus var veikt ne vēlāk kā trīs gadus pēc taksācijas gada beigām, norādīja Ē. Škapars.