2005.gadā 3214 cilvēki jeb 9.8 % no visiem mirušajiem ir miruši no ārējiem nāves cēloņiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis skaitlis ir nedaudz lielāks nekā 2004. gadā. Tīšs paškaitējums (pašnāvības) un transporta nelaimes gadījumi ir galvenie ārējo nāves cēloņu veidi. Pērn tika izdarītas 564 pašnāvības un tas bija 17.5 % no visiem ārējiem nāves cēloņiem. Dati liecina, ka vīrieši iet bojā pašnāvībās 4 reizes biežāk nekā sievietes, 2005. gadā attiecīgi 445 vīrieši un 119 sievietes. Kaut gan var konstatēt pozitīvu iezīmi - kopš 2000.gada pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies 1.4 reizes, taču pēdējo gadu laikā tas manāmi ir pieaudzis vecuma grupā virs 60 gadiem. Transporta nelaimes gadījumos bojā gājušie ir otrajā vietā - 15 % no visiem ārēju nāves cēloņu rezultātā mirušajiem. Arī šīs cēloņu grupas dēļ mirušo skaits aizvadītajā gadā samazinājās salīdzinājumā ar 2004.gadu par 50 cilvēkiem jeb par 9.5%. Trešajā vietā ir nāves cēloņi, kurus ir izsaukusi saindēšanās un pakļaušana kaitīgo vielu iedarbībai. Šādu ārējo nāves iemeslu gadījumu skaits 2005. gada laikā ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2004. gadu par 55 bojā gājušiem jeb par 16 %. Kā liecina jaunākie publiskotie Pasaules Veselības Organizācijas dati, Latvijā mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir 4.7 reizes augstāka nekā Nīderlandē, 4.5 reizes augstāka nekā Lielbritānijā, 4 reizes augstāka nekā Vācijā, 3.9 reizes augstāka nekā Spānijā un Grieķijā. Aprēķini liecina, ka, ja izdotos samazināt mirušo skaitu nedabiskās nāves cēloņu dēļ uz pusi, Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums vīriešiem palielinātos par 1.8 gadiem (no 65.6 uz 67.4), bet sieviešu - par 0.6 gadiem (no 76.8 uz 77.4).