«No Latvijā pieejamās koksnes ik gadu varētu saražot 8000 —10000 GWh jeb 21 % no enerģijas gala patēriņa 2004. gadā Latvijā,» uzsver SIA E&IC prezidents Romāns Vitkovskis. Viņš norāda, ka tas ir teju vai divas reizes vairāk nekā elektroenerģijas gala patēriņš (5447 GWh) 2004. gadā. Koksne no potenciālā (ar visu klāt pieaudzēto biomasu) ARIK daudzuma —12 000 —26 000 GWh varētu dot atkarībā no situācijas ar pārējiem ARIK (hidoenerģijas, biomasas) no 40% līdz pat 70%. Šobrīd lielākoties koksni — malku, šķeldu izmanto kā kurināmo siltuma ražošanai. Turklāt daļa siltuma tiek patērēta tehnoloģiskajām vajadzībām, bet pārējais mājokļiem, kā arī sabiedriskajām un darba telpām. Pēc R. Vitkovska teiktā, vidēji gadā apkurei nepieciešami 230 kWh/m2, tātad kopumā (mājokļi 56 milj. m2, biroji un sabiedriskās telpas —24 milj. m2) vajadzētu 18 400 kWh. «Tas tikai pierāda, ka tirgus koksnes izmantošanai enerģētikā ir ne tikai ārzemēs, bet arī tepat Latvijā,» uzsver R. Vitkovskis. Viņš gan atzīst, ka galvenie nosacījumi koksnes izmantošanai ir cena un lietošanas ērtība. Tāpēc, salīdzinot dažādu veidu kurināmo iespējas, tika izmantota metode (tehnoloģijas Kanādā un Eiropā), kur biomasa tiek pārrēķināta šķidrā ARIK - bioeļlā, ko iegūst ap 60 % apjomā no auga svara. Tiesa, jārēķinās: lai biomasu pārveidotu šķidrā bioeļļā, atkarībā no attiecīgo ražotņu skaita tiek lēsti vismaz 190 milj. Ls, bet maksimums ap 500 milj. Ls.