HANSABANK MARKETS analītiķe Liene Kūle Atveseļojoties ASV ekonomikai (pārliecinošas pazīmes novērotas jau 2003. gada otrajā pusē), ASV monetārā politika agrāk vai vēlāk tiks koriģēta. Ja līdz pat pērnā gada beigām ASV centrālā banka pārliecinoši ziņoja, ka zemas dolāru procentu likmes tiks saglabātas vēl ilgu laiku, tad janvāra beigās FRS paziņojumā varēja saklausīt noskaņojuma maiņu. Lai gan banka saglabāja dolāru procentu likmi nemainīgu (1%), šķiet, ka tā ir sākusi apsvērt dolāru procentu likmju palielināšanu. Jāuzsver, ka centrālās bankas skatījumā ASV vairs nesaskaras ar deflācijas (un inflācijas krituma) draudiem, arī ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju. Taču kamēr ASV nav gaidāms inflācijas kāpums (resursu un jaudu izmantošana vēl atpaliek no potenciāla), tikmēr FRS nav spiesta koriģēt procentu likmes. Lai gan ar katru nākamo mēnesi FRS paziņojumi kļūs arvien pozitīvāki, mēs uzskatam, ka reālu FRS rīcību var sagaidīt tikai vasarā, kad arī visdrīzāk tiks uzsākta dolāru bāzes procentu likmes paaugstināšana. Likmes paaugstināšana notiks pakāpeniski, visticamāk par 25 bāzes punktiem pirmajā reizē. Starpbanku tirgus jau laikus reaģēs uz gaidāmajām ASV monetārās politikas izmaiņām, un USD LIBOR indeksi varētu sākt pieaugt jau vasaras pirmajā pusē. Gada laikā dolāru likmes varētu palielināties par 100 bāzes punktiem, kas nozīmē, ka nākamā gada pavasarī dolāru bāzes procentu likme būs vienā līmenī ar pašreizējo eiro bāzes procentu likmi (2%). Spriežot pēc tirgus noskaņojuma, dolāru procentu likmju palielināšanās būs pakāpeniska, un paies vairāki gadi līdz dolāru likmes atgūtu vēsturiski novērotos vidējos līmeņus (~5%). Eiro zonas ekonomiskā attīstība nav tik pārliecinoša kā ASV, sekojoši uz eiro procentu likmju palielināšanos būs jāgaida ilgāk. Pastāv viedoklis, ka eiro valūtas kursa kāpuma rezultātā ECB varētu būt spiesta pat vēl vairāk samazināt eiro procentu likmes, lai tādejādi atbalstītu eiro zonas ekonomiku. Mūsuprāt, eiro procentu likmes samazināšanas varbūtība ir visai zema, jo ECB ierobežo šādas stimulējošas monetārās politikas blakusefekts inflācija. Visa iepriekšējā gada garumā eiro zona ir nesekmīgi centusies samazināt inflāciju, un tikai decembrī inflācija ir pazeminājusies līdz mērķa līmenim (2%). Lai gan analītiķi prognozē, ka šogad eiro zonas inflācija būs zem 2%, ECB tik un tā rīkosies piesardzīgi un atturēsies no procentu likmes samazināšanas. Eiro procentu likmju kāpums varētu aizsākties gada nogalē, jo ECB rudens beigās varētu lemt par eiro bāzes procentu likmes korekciju augšup - ja arī ne tik ātri kā ASV, tomēr eiro zonas ekonomika atveseļojas. Gada laikā eiro likmes varētu palielināties par ~50 bāzes punktiem, un līdzīgi kā dolāru likmju gadījumā to pieaugums līdz novērotajiem vēsturiski vidējiem līmeņiem prasīs ilgāku laiku. Paredzams, ka Anglijas Banka jau tuvākajā ceturksnī turpinās procentu likmju palielināšanu, vēlākais vasaras sākumā palielinot mārciņas bāzes likmi vēl par 25 bāzes punktiem (līdz 4.25%). Ņemot vērā, ka relatīvi mārciņas procentu likmju līmenis ir augsts, tad atšķirībā no dolāra un eiro , lai sasniegtu vidējos vēsturiskos līmeņus mārciņas procentu likmēm nebūs vajadzīgs tik ilgs laiks. Jau nākamā gada pavasarī vai vasarā mārciņas likme varētu pietuvoties 5% līmenim. 3 mēnešu procentu likmju prognoze, %