Pašvaldību reforma draud iestrēgt 

Likumprojektā iebalsoto normu dēļ Saeima šodien, visticamāk, tomēr neskatīs galīgajā lasījumā Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus. Proti, trešdien par likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija nolēma pārbalsot iepriekšējā dienā atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2005. gada 12. martam. Atkārtotā balsojumā minētais priekšlikums tika noraidīts, tādējādi likumprojektā paredzot, ka reforma arī turpmāk tiks realizēta brīvprātīgi. Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdētājs Gunārs Laicāns komisijas sēdē noliedza pagastu vadītājiem adresētos pārmetumus par apzinātu reformas kavēšanu, uzsverot, ka «nekāda muļļāšanās nenotiek». Viņš uzsvēra, ka galvenais jautājums, kas uztrauc vietējo pašvaldību vadītājus, ir novadu infrastruktūras izveide. Atbildīgās komisijas atbalstu guva priekšlikums, kas paredz, ka izveidoto novadu infrastruktūras attīstībai ikgadējā valsts likumā tiek piešķirti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 1 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču šādas normas iekļaušana Administratīvi teritoriālās reformas likumā ir pretrunā ar Satversmes 66. pantu, kas noteic, ka gadījumos, kad Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, parlamentam lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, no kuriem segt šos izdevumus. Ja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas atbalstu guvušais priekšlikums gūtu parlamenta vairākuma atbalstu, novadu infrastruktūras veidošanai ikgadējā budžetā būtu jāpiešķir vairāk nekā 60 milj. Ls, tādēļ nolēma uz nedēļu atlikt Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumu izskatīšanu, kā arī lūgt Ministru kabineta atzinumu par iespējām piešķirt novadu infrastruktūras attīstībai 1 % IKP ik gadu.

Jaunākie komentāri