Jau vairāk nekā pusotru gadu, kopš 2011. gada jūlija, vairumtirdzniecībā atkal ir atļauti norēķini skaidrā naudā. Tādējādi arī Latvijā var relatīvi pilnvērtīgi darboties Ziemeļamerikā un Eiropā sen aprobētais "Cash&Carry" jeb «pērc un ņem» tirdzniecības formāts. Tajā pašā laikā daļa juridisko personu joprojām atturas izmantot tik ērtu, operatīvu un racionālu veidu, kā iegādāties savam uzņēmumam nepieciešamo preču sortimentu. Kā galvenos šķēršļus var minēt divus, turklāt to pamatā ir tīri psiholoģiskas dabas iemesli. Pirmais ir drīzāk amizants, tāda kā «trekno gadu» atbalss: izrādās, ka nereti mūsu uzņēmēji, noslēdzot līgumus par preču piegādi, jūtas savās acīs svarīgāki – «redziet, kā mani vairumtirgotājs padevīgi apkalpo, visu pieved klāt pie pašām durvīm!». Staigāt pa C&C veikalu ar iepirkumu ratiem un iekraut nopirktās preces savā auto tādēļ šķiet «biznesmenim necienīgi». Taču ar laiku atklājās preču vai produktu papildināšanas tradicionālā veida ēnas puses. Piegādātājs ir ieinteresēts atvest vairāk preču, rodas nevajadzīgi uzkrājumi. Tas cenšas iegalvot klientam ņemt to preci, kuru pašam ir izdevīgi realizēt. Pēc tam, kad piegāde ir veikta, atklājas problēmas ar produktu kvalitāti vai realizācijas termiņiem. Savukārt citreiz prece ir beigusies un to vajag nekavējoties, taču vairumtirgotājs noslodzes dēļ to nevar laikus piegādāt. Vai arī pats nav preci saņēmis no ražotāja, un tādēļ klients – veikals vai restorāns – to nevar pat aizstāt ar citu (konkurējošu) produktu, jo tad ir jāmeklē cits vairumtirgotājs un jāslēdz līgums ar to.