Tirgus ekonomika, pēc a/s Severstaļlat valdes locekļa, SIA Zināšanu pārnese un marketings līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Roberta Dlohi teiktā, liek produkta patērētājam izvēlēties tos piegādātājus, kuru darbība ļauj viņam uzlabot savu efektivitāti: uzturēt mazākus krājumus par zemāku cenu. Mazākus krājumus var veidot, ja piegādātājs spēj nodrošināt regulāru, mazu partiju piegādi noteiktā laikā. Šajā vietā parādās iespējas Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarei, apkalpojot blakus esošos patēriņa reģionus visos ģeogrāfiskajos virzienos, piedāvājot īsākus piegādes termiņus saviem tuvākajiem patērētājiem. R. Dlohi uzsver, ka ģeogrāfiskā efektivitāte veidojas, atrodoties uz produkta loģistikas lielceļa. Pa ceļam tiek apstrādāti materiāli un radīta jauna pievienotā vērtība, samazinot turpmākajai pārvietošanai nodoto neproduktīvo apjomu un svaru. Šī priekšrocība visefektīvāk var tikt realizēta blakus izejvielu radīšanas vietai vai kādā mezgla punktā, kurā pa visefektīvākajiem ceļiem satek kopā produkta komponenti. «Tā kā Latvijā nav metāla izejvielu, tad ir jāveido optimāla lieluma mezgla punkti pieguļošo tirgu efektīvai apgādei,» secina R. Dlohi. Viņaprāt, mezgla punkti piegulošo tirgu apgādei ir vieta, kur veidot kooperāciju, kas spēj sistēmā ienest pašregulējošas īpašības administratīvās kontroles vietā, tā spējot tirgū, iegūt noteiktu spēku pret globalizācijas rezultātu — lielajām starpnacionālajām kompānijām, kas nozares sadrumstalotības gadījumā viegli diktē diskriminējošus noteikumus, norāda R. Dlohi. Apvienojot vērtību radīšanas ķēdes elastīgās aliansēs, kooperācijas dalībnieki iegūst iespēju optimāli investēt savos pamatlīdzekļos. R. Dlohi pieļauj, ka tehnoloģisko prasmju un ražošanas kvalitātes izlīdzināšanās, efektīvu mezgla punktu veidošanās vienlaikus radīs priekšnoteikumus lielajām starpnacionālajām kompānijām turpināt darbu pie izmaksu optimizēšanas. Ja gala produkts komponentu montāžas rezultātā kļūs loģistiski neefektīvāks — lielāks tilpumā, trauslāks, u.tml., tad šie lokālie augstas kompetences kooperācijas mezgla punkti var kļūt par vietējā tirgus apgādes «vārtiem», pieļauj R. Dlohi. Lielajiem ražotājiem, noorganizējot komponentu plūsmas no augstāka līmeņa mezgla punktiem — lielām zemu izmaksu ražotnēm optimālā ģeogrāfiskā izvietojumā, katram tirgum domātais produkts nonāks tajā pēc izmaksu ziņā visefektīvākās shēmas, radot šīs sistēmas izveidotājam un uzturētājam būtisku virspeļņu, kurā līdz šim tas dalījās ar citiem, nereti neefektīviem preču un pakalpojumu piegādātājiem.