Lietavu izraisītie plūdi, kas ražas novākšanu daļā Latvijas padarīja neiespējamu, iedragās ne tikai lauksaimniecības ikgadējo statistiku un radīs būtisku nobīdi no aizvadītajos gados teju par normu kļuvušajā graudu kopievākuma rekordu pārsišanā, bet arī liks paraudzīties no cita skatupunkta uz šo no dabas joprojām ļoti atkarīgo nozari. Lietus mitēsies, upes atgriezīsies savās vietās, valsts varbūt pratīsies un pametīs izmisušajiem lauksaimniekiem kādas kompensācijas, dubļi nožūs, nāks citas ražas, zemnieki iemācīsies apdrošināt sējumus, bet – fundamentāla mācība paliks. Dabas pēriens jau nav bez iemesla.