Izstādes organizētājiem, veidojot nākošā gada izstādi, jāpievērš lielāka uzmanība reģionālo stendu izvietojumam, jo šogad labi apmeklētie Vidzemes un Latgales stendi atradās halles attālākajos nostūros. Vidzemes tūrisma asociācijas vadītāja Inese Šīrava secina: “Latvijas reģionu stendu vietas izstādes plānojumā uzskatāmi rāda arī attieksmi pret reģionālo tūrismu kā tādu. Reģioni nevar sacensties ar lielajām tūrisma kompānijām un valstīm, īrējot izstādes laukumus. Tomēr nevar nepamanīt, ka reģioni konsekventi tiek “nobīdīti malā”. Taču tieši reģioniem ir bijuši atraktīvākie stendi, kuros visu izstādes laiku notiek prezentācijas, degustācijas, uzvedumi, speciāli gatavotas kultūras programmas, kas piesaista apmeklētājus arī kopumā visai izstādei un šoreiz par reģioniem vērtīgāks un svarīgāks izrādījās pat tirgotāju laukums, kam šajā izstādē tomēr ir otršķirīga nozīme”. Atpūta uz/pie ūdeņiem Kurzemē Kurzeme kā parasti izcēlās ar jaunajām kartēm, kuras izdotas rekordlielā valodu skaitā - 6 valodas (latviešu, krievu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu). Ventspils pilsētai tomēr pieder lielākais valodu skaita rekords tūrisma izdevumu vēsturē, jo Ventspils šogad pacentusies savas brošūras iespiest pat 7 valodās (visas iepriekšminētās kā Kurzemei un vēl - zviedru valodā). Kurzeme šogad savu stenda koncepciju balstīja uz populārākajiem tūrisma produktiem un atpazīstamākajām akcijām - Venstpils govju parāde, Liepājas karostas piedāvājums ar matrožiem, kara medmāsu, gongu, plakātiem kā arī jahtu, kas simbolizē Kurzemes lielāko un atšķirīgāko produktu – atpūtu uz/pie ūdens. Kurzemes šā gada lielākie darbi būs novada tūrisma attīstības plāna izveide, Kurzemes interneta mājas lapas izveide un intersīvāka sadarbība ar tūroperatoriem Baltijā un presi. “33 nedēļa” Latgales brends Latgales reģions Balttour 2003 izstādē tūristus piesaistīja ar tradicionālo latgaļu viesmīlību un daudzajām iespējām pavadīt vasaras skaistākos mēnešus zilo ezeru zemē. Ceļotāju rīcībā būs jauns tūrisma informācijas tālrunis 7118118, kurš informēs tūristus Latgalē par atpūtas iespējām gan latviski, gan krieviski, gan arī latgaliski. Interesants tūrisma produkts ir “33 nedēļa”, kurš aicina uz ilgākām brīvdienām Latgalē nekā tikai Aglonas svētku apciemojumu. Šis jaunais tūrisma produkts tiks attīstīts uz dažādos līmeņos, piemēram, 33 labākās naktsmītnes Latgalē, 33 labākie “copes”- ezeri, 33-šā ekonedēļa, kuras praktiskā realizācija sāksies jau maijā. Latgale vēlas organizēt savu darbu tā, lai tūristi reģionā pavadītu ilgākas brīvdienas nekā citos novados. Latgale šajā gadā intensīvi strādās PHARE projekta “Apceļo Latgali ar IT” ietvaros. Latgale ar jaunajām tūrisma objektu norādēm kļūs par visērtāko ceļojumu autotūristiem Latvijā. Vidzeme vēlas koalicīju Vidzemes novads tūrisma izstādē “Balttour 2003” vienotā stendā piedalījās jau 7 reizi, piedāvājot plašu atpūtas spektru no slēpošanas, makšķerēšanas līdz konferenču rīkošanai. Vidzemes tūrisma produkts jau vairāku gadu laikā ieguvis stabilu klientu skaitu, taču tūristi labprāt interesējas par jauniem objektiem un aktīvās atpūtas iespējām. Šajā gadā aktīvu interesi izrādīja tieši Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Ārzemnieku vidū liels pieprasījums ir pēc medībām Ziemeļlatvijā par kurām ir sagatavota brošūra angļu un vācu valodā. 2003. gadā Vidzemē tiks pievērsta lielāka uzmanība tieši specifisku reģionālo tūrisma produktu izveidē un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Vidzeme vēlas veidot koalīcijas ar citiem reģioniem, lai Latvijas un Baltijas ietvaros veidotu stratēģiskas tūrisma produktu grupas. Zemgale rīkos konferenci Zemgale ir bagāta ar izciliem kultūrvēsturiskajiem objektiem, taču izstādē tika prezentētas arī citas tūrisma aktivitātes kā atpūta pie dabas un ekomaršruti. Svarīgākie 2002. gada darbi Zemgalē bija novada tūrisma kartes izveidošana, kopīgais Zemgales stends Balttour izstādē un konferences “Tūrisma attīstības iespējas un perspektīvas Zemgalē” organizēšana. Šajā gadā Zemgale ir sagatavojusi savu tūrisma karti, vēlas piedalīties Viļņas tūrisma gadatirg