Situācija Latvijas ostās, galvenokārt Rīgā, ir kritiska. Ja sals pieturēsies un ledaluzis netiks galā ar saviem pienākumiem, Rīgas ostu nāksies slēgt tāpat kā mazās ostas. Jau pirmdien kuģu satiksme Rīgas ostā bija daļēji bloķēta, jo ledlauzis Varma tika iesprostots ledū ar upe — jūras kuģu karavānu, kuru centās izvadīt no ostas, — liecina neoficiāla informācija. Ledlauzis diennakts laikā spēja noiet tiekai pusceļu līdz Kolkai, kur to gaidīja vairāk nekā 30 kuģu. Ostā kuģi var iekļūt tikai pašu spēkiem, — Db apstiprināja loģistikas kompānijas Baltica, kuras partneris ir Vācijas kompānija Navalis Shipping, direktore Solveiga Gulau. Savukārt Rīgas ostas kuģu satiksmes centra vadītājs Jurijs Zariņš solīja, ka Rīgas osta spēs funkcionēt arī pie vēl ielāka un noturīgāka sala. Dīkstāve rada zaudējumus «Darbs nav apstājies, taču ir kuģu kustības kavējumi. Kuģu pārtauvošanās, ienākšana, iziešanas no ostas prasa divas trīs reizes vairāk laika, nekā parasti,» teica SIA Alfa kuģu aģentūra direktors Didzis Kraulis. «Paldies dievam, ka ir Varma, vismaz kautkas notiek. Pretējā gadījumā ostu jau kādu nedēļu būtu ciet». S. Gulau norādīja, ka viena ledus klases kuģa īre diennaktī izmaksā aptuveni dīkstāvē diennaktī izmaksā aptuveni 4000 eiro. Tas nozīmē, ka vienas stundas dīkstāve kuģa fraktētājam nes aptuveni 170 eiro zaudējumus. Kritizē Varmas profesionalitāti Db aptaujātie uzņēmēji jau vairākkārt kritizējuši Rīgas ostas vadību par tās vieglprātīgo attieksmi pret iespējamām problēmām, kas var rasties ledus navigācijas laikā, piemēram, ideju pārdot ledlauzi Varma. «Dabas stihija ir viens, to cilvēks nevar ietekmēt, diemžēl ir pierādījies, ka ledlauža komanda nav pietiekami profesionāla,» norāda S. Gulau. «Ja vēl pāris dienu turas tāds sals kuģi ostā pašu spēkiem vairs netiks.» «Cerēsim, ka ostas pārvalde izpildīs likumā par ostām tai uzliktās funkcijas nodrošināt ziemas navigāciju ostā,» uzsvēra Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālās asociācijas ģenerālsekretārs Raimonds Toms. Ledus navigācija Rīgas ostā noteikta šā gada 2. janvārī, un tas nozīmē, ka ostā nevar ienākt «upe — jūra» kuģi, kā arī liellaivas – baržas. Ostā var ienākt kuģi tikai ar noteiktu ledus klasi. Nesteidz novirzīt kravas Ledlauža trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kā pēc jau vakar daļēji bija slēgta Tallinas osta, kura tāpat kā Pērnavas osta atrodas vēl bezcerīgākā situācijā nekā Rīga. taču uzņēmēji neviennozīmīgi vērtē iespējamo kravu novirzīšanu uz citām ostām, tai skaitā no Rīgas uz Ventspili. «Tas ir pietiekami sarežģīti, jo tas nozīmē sauszemes tranzīta sadārdzināšanos,» skaidroja S. Gulau. «Ventspils osta strādā ar pilnu tvaiku,» Db apgalvoja ostas kapteinis Arvīds Buks. Viņš apstiprināja Ventspils mēra Aivara Lemberga pirmdienas rītā presei pausto informāciju, ka sala dēļ pieaug interese par Ventspils ostu. «Mums ir daudz labvēlīgāki ledus apstākļi nekā Rīgā, par Somu jūras līci nemaz nerunājot,» atzina A. Buks. Atļauju doties uz Ventspili lūguši vairāki igauņu zvejas kuģi, pieņemts arī 125 m garš kravas kuģis. Lai gan 5. janvārī ziņu aģentūras vēstīja, ka Liepājas ostā ledus daļēji apgrūtina kuģu satiksmi, tomēr ostas uzraudzības dienestā Db apgalvoja, ka «osta strādā ar pilniem apgriezieniem», jo ostā kuģiem ceļš no ledus tiek attīrīts ar velkoņu palīdzību.