Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.